Kengo Kuma šobrīd strādā pie Tokijas 2020. gada olimpisko spēļu stadiona projekta, un Latvijā viņš pasniegs vieslekciju Latvijas Arhitektūras gada balvas nedēļas programmā. Lekcija būs bezmaksas un pieejama visiem interesentiem. Kā uzsver Arhitektu savienības pārstāvji, tāda mēroga viesa lekcija ir īpašs notikums Latvijas kultūras dzīvē.
Stundu garā Kengo Kumas vieslekcija tiks veltīta tēmai "Driving Forces Behind Architecture of Smallness". Lekcijā galvenā uzmanība tiks pievērsta motivācijai un lēmumu pieņemšanas procesam. Arhitekts runās par lēmumiem, kas atvieglo arhitektūras sašķelšanu tās mazākajās iespējamās daļās un procedūrās, kādas kultūras tendences un iesaistītās personas uzsāk un uztur šīs idejas. Ieeja vieslekcijā ir bezmaksas, un to aicināti apmeklēt visi interesenti.
Lekcijas tēmas ir cieši saistīta ar Kengo Kumas pārstāvēto ahitektūras virzienu, kurā viņš neatzīst spēcīga un liela mēroga struktūras un ierosina ideju par nelielu, dabīgu arhitektūru un cilvēcisku mērogu. Šie koncepti pamato, ka spēka un varas izpausmes arhitektūrā var nākt no dažādiem avotiem. Kuma argumentē, ka neliels, dabīgs un cilvēcisks mērogs mūsu laikmetā ir neatkarīgs un demokrātisks. Arhitekta izpratne par viņa pašreizējo kultūru, tradīcijām un jaunākajām tehnoloģijām ir iezīmējusi nozīmīgus pagrieziena punktus sarunās un izpratnē par arhitektūru ne tikai Japānā, bet visā pasaulē.
Kengo Kuma, dzimis 8. augustā, 1956. gadā, ir viens no zināmākajiem japāņu arhitektiem un vairākkārtējs prestižās Prickera balvas nominants. Pēc arhitektūras maģistra grāda iegūšanas Tokijas Universitātē, turpinājis studijas un izpēti Kolumbijas Universitātē. Pēc studiju beigšanas 1990. gadā Tokijā dibinājis savu arhitektūras uzņēmumu Kengo Kuma & Associates. Kopš 2009. gada ir Tokijas Universitātes profesors. Starp Kumas pazīstamākajiem darbiem ir Kiro-San observatorija (1995). ūdens/stikls (water/glass) ēka (1995), kas saņēmusi Amerikas Arhitektūras Institūta pasniegto Benedictus apblvojumu, Noh skatuve mežā Toytoma mākslas institūtā, kas saņēmusi Japānas Arhitektūras institūta apbalvojumu, Bato-machi Hiroshige muzejs, kas saņēmis Murano apbalvojumu un Lielā Bampusu siena Ķīnā.
Šobrīd arhitekta vadītais birojs strādā pie aptuveni 100 objektiem Japānā, Eiropā, ASV, Ķīnā un daudzās citās Āzijas valstīs. Jaunākie un mēroga ziņā lielākie objekti ir Hansa Kristiana Andersena muzejs Odensē, Dānijā, Japānas nacionālais stadions Tokijā un Viktorijas un Alberta muzeja jaunbūve Dandī pilsētā Skotijā. Kengo Kuma ir arī dažādu ar arhitektūras tēmu saistītu grāmatu un izdevumu autors. Lielākā daļa viņa darbu, ieskaitot grāmatu anti-objekts (anti-object), ir tulkoti angļu, ķīniešu un korejiešu valodās un ieguvuši plašu lasītāju skaitu visā pasaulē.
Jau ziņots, ka no 15. līdz 19. maijam Latvijā tiks atzīmēta Arhitektūras nedēļa, kuras laikā norisināsies vairāki pasākumi ar mērķi veicināt diskusiju par to, kas ir laba arhitektūra, izcelt Latvijas arhitektūras izcilākos sasniegumus pēdējā gada laikā un veicināt plašākas sabiedrības iesaisti arhitektūras vidē. Arhitektūras nedēļā būs iespēja apmeklēt arī izcilu Latvijas un ārvalstu arhitektu bezmaksas vieslekcijas 19. maijā, Dzintaru koncertzālē. Šogad vienojošā tēma būs arhitektūras mērogs un apkārtējā vide.
Atgādinām, ka Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Tas ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, un pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Latvijas Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju.
