Trešdien, 21. decembrī, plkst. 18.00 Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 1. stāva izstāžu zālē ar filmas "Café Spleen jeb Augusts 1914" nepabeigtās video sesijas pirmizrādi tiks atzīmēta scenogrāfa, režisora, perfomanču meistara un LMA docenta Viktora Jansona jubileja.
1914. gada augustā sākās Pirmais pasaules karš, kas, nesdams iepriekš nepieredzētu postu, izmainīja pasaules karti, sabiedrības vērtību sistēmu un dzīves veidu. Pirms simts gadiem latviešu karavadoņu, pirmkārt, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka komandiera Jukuma Vācieša, stratēģija bija savā karapulkā iekļaut dzejniekus, māksliniekus, mūziķus, neliekot tiem kaujās būt pirmajās kareivju rindās, bet nosūtot pildīt sanitāra vai kara hronista pienākumus. Tādejādi liekot šiem izsmalcinātajiem, jūtīgo, estētisko pārdzīvojumu alkstošajiem cilvēkiem redzēt kara nežēlību, līķu kaudzes, nāvi un karavīru drosmi un caur mākslas valodu iedvesmot strēlniekus un vēstīt nākamajām paaudzēm, ar kādām grūtībām dzima Latvijas valsts.
1916. gada novembrī dzejnieks Jānis Akuraters (1876–1937) brīvprātīgi, tāpat kā daudzi citi dzejnieki un mākslinieki, iestājās 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Filmas nosaukums aizgūts no Jāņa Akuratera stāsta "Café Spleen" (1917), kas vēsta par strēlnieku – dzejnieku un mākslinieku – kara situācijā pašu radīto "cilvēcisko patvērumu", kad vakaros kādā lauku pirtiņā, fonā dunot kara troksnim, viņi pulcējās kopā, dzēra tēju, dziedāja un runāja par dzīvi un mākslu "viņpus" kara lauka, runāja par nākotnes Latviju.
2014. gadā Jāņa Akuratera muzeja dārzā programmas "Rīga – Eiropas Kultūra galvaspilsēta 2014" ietvaros bija izveidota savdabīga "Café Spleen" – armijas telts, kur mēneša garumā notika šodienas mākslinieku dzejas un mūzikas vakari, teatrālas performances un pasākumu cikli, kas stāstīja par dzejniekiem, māksliniekiem un komponistiem karalaukā, par cēloņiem un sekām, par laikmetu sasaukšanos.
Akcija "Café Spleen jeb Augusts 1914" režisoram Viktoram Jansonam kļuva par vienu no impulsiem filmas būvēšanai. Scenārijā iekļauta režisora 25 gadu radošā darbība kino, teātrī, muzejos un viņa vectēva Augusta Liepiņa (1883–1957) – 5. Zemgales pulka strēlnieka – dzīves ceļš.