Foto: Publicitātes foto
Latvijas Kinematogrāfistu savienība (LKS) kā trešā persona vēlas iesaistīties Kultūras ministrijas (KM) prasībā pret AS "Rīgas kinostudija" par autortiesību pārkāpumu saistībā ar 973 padomju varas laikā uzņemtām filmām.

LKS, kas pārstāv vairākus autorus, iesniegusi pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai piešķirt autoriem trešās personas statusu. Lēmumu par to, vai LKS šajā lietā pieaicināt kā trešo personu, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa paziņos 19.maijā 9:30.

KM uzskata, ka LKS dalība šajā lietā kā trešajai personai ir pieļaujama, bet AS "Rīgas kinostudijas" interešu pārstāvis uzsvēra, ka LKS pieteikumu jānoraida, jo neesot īsti saprotams, ko LKS vēlas.

Kā sacīja LKS interešu pārstāve Māra Ļūļa-Frankēvica, ja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīs LKS iesniegto pieteikumu, šis lēmums tiks pārsūdzēts, kā arī iespējama vēršanās Satversmes tiesā.

Savukārt LKS priekšsēdētāja Ieva Romanova piebilda, ka arī citās valstīs ir līdzīgas problēmas, piemēram, Krievijā, kur līdzīga lieta jau esot nonākusi līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai.

LKS iesaistās šai lietā, jo šajā gadījumā nav sakārtots autortiesību jautājums, kā rezultātā cieš skatītāji un autori nesaņem atlīdzību, stāstīja organizācijas pārstāves.

KM 2008.gadā vērsās tiesā ar prasību, kā arī lūdza piemērot pagaidu noregulējumu - aizliegumu AS "Rīgas kinostudija" un Dānijā reģistrētam uzņēmumam "Voxell Aps" izplatīt kopumā 973 filmas. Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīja lūgumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu, un šo lēmumu nemainīja arī Rīgas apgabaltiesa, kurā tas tika apstrīdēts. Strīds pēc būtības līdz šim vēl nav izskatīts.

KM prasībā tiesu lūgusi atzīt "Rīgas kinostudijas" līgumu ar Dānijā reģistrēto firmu "Voxell Aps" par spēkā neesošu un aizliegt veikt turpmākas darbības ar laika posmā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam Rīgas kinostudijā uzņemtajām kinofilmām un televīzijas filmām.

"Rīgas kinostudijas" valdes priekšsēdētāja Venta Horsta un "Voxell Aps" direktora Torbena Ellerta 2007.gada 1.oktobrī noslēgtais līgums paredz nodot Dānijas sabiedrībai tiesības izplatīt filmas ētera televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā, kinoteātros un mājas video formātā.

2007.gada 31.oktobrī KM nosūtīja vēstuli ģenerālprokuroram ar lūgumu izvērtēt AS "Rīgas kinostudija" noslēgto darījumu par Latvijas kinofilmu un televīzijas filmu tiesību nodošanu. KM lūdza izvērtēt, vai AS "Rīgas kinostudija" veiktajās darbībās, noslēdzot darījumu par sev nepiederošām tiesībām, nav saskatāmi Krimināllikuma pārkāpumi.

2009.gada februāra sākumā pēc vairāk nekā gadu ilguša procesa Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu pret "Rīgas kinostudiju", atzīstot, ka tās darbībā nav saskatāmi nekādi noziedzīgi nodarījumi attiecībā uz padomju laikā uzņemto filmu autortiesībām, iepriekš informēja kinostudijas pārstāvji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!