Žurnāli un grāmatas atrasti ēkas bēniņu kupola ziemeļu daļā, kur dažādās vietās nobēdzināti trīs papīrā sasieti saiņi. Būvnieki saiņus nodevuši muzeja rīcībā.
LNMM direktore Māra Lāce apstiprināja, ka šādi saiņi ir atrasti, taču to saturs neesot nekas unikāls - piemēram, tajos atrasto žurnālu eksemplāri pieejami Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā, tāpat kā Vilhelma Purvīša gleznu reprodukciju mapes.
Lāce gan uzsvēra, ka atrastie izdevumi netiks mesti ārā, bet gan septembrī piedāvāti Misiņa bibliotēkai, lai tā lemtu, ko ar tiem darīt.
Vienā no saiņiem iepakota 1941.gadā Vācijā izdota grāmata "Benito Mussolini" un Hāgā izdota grāmata par nemieriem Nīderlandē un tās attiecībām ar impēriju, Vidkuna Kvislinga 1942.gadā Oslo izdotā grāmata "Krievija un mēs", Vroclavā izdota grāmata par Maskavu un šajā pašā gadā Kēnigsbergā izdota grāmata par Japānu. Sainī atrasta arī Heinriha Hofmana "Nākotnes zeme", kas izdota 1942.gadā Vācijā, kā arī Alfrēda Ceihnera grāmata "Latvijas boļševizācija" no 1943.gada un citas.
Otrā sainī atrasta aritmētikas grāmata ādas vākos senslāvu valodā, ikona ar Svēto Katrīnu un Svēto Varvaru ar metāla "vāku", trīs Vilhelma Purvīša ainavu krāsaino reprodukciju krājumi, pāris žurnāli, kas izdoti 1905. un 1911.gadā Leipcigā, avīzes "Rigasche Rundschau" eksemplārs no 1921.gada, kā arī Riharda Bērziņa-Valdesa un Sigismunda Vidberga 1938.gadā franču valodā izdotā grāmata "Latvija. Divdesmit neatkarības gadi".
Savukārt trešajā sainī atrasta 1943.gadā Berlīnē izdota grāmata, kā arī 12 dažādi Berlīnē izdotā žurnāla "Die Woche" numuri no 1935. un 1936.gada, 17 dažādi žurnāla "Signal" numuri, kas izdoti laika posmā no 1942. līdz 1944.gadam, pieci žurnāla "Ostland" numuri no 1942.gada, kā arī pāris žurnāla "Der Adler" numuri un viens žurnāls "Zemcilvēks".
Kā ziņots, muzejā šopavasar sākti rekonstrukcijas, restaurācijas un paplašināšanas darbi, kuros tiks ieguldīti 24 miljoni latu, no kuriem 15 miljonus latu piešķir Rīgas dome, 8 miljoni tiks piesaistīti no Eiropas Savienības līdzekļiem, bet 1,2 miljoni ir valsts finansējums. Būvdarbu nodrošināšanai Rīgas dome plāno aizņemties 24 miljonus latu no Valsts kases vai kredītiestādes.
LNMM galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 10a celta laikā no 1903.gada līdz 1905.gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Tās projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (1849-1919). Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - LNMM galvenā ēka - bez kapitālā remonta bija kalpojis jau 105 gadus, tāpēc 2010.gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par ēkas rekonstrukciju un paplašināšanu, izbūvējot pazemes apjomu, lai radītu mūsdienīgu muzeja infrastruktūru mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai, kā arī izveidotu optimālu vidi sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai muzeja telpās.
Būvdarbus veic SIA "Re&Re", tos plānots pabeigt 2015.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
