Foto: LETA
Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors Andrejs Žagars, kā arī vēl vairāki administrācijas dalībnieki pagājušā gada decembrī ir saņēmuši autoratlīdzības daļu par tikai šogad maijā paredzēto jauniestudējumu "Lucia di Lammermoor", lai gan novembrī pirmizrādi pieredzējušās izrādes "Dievu mijkrēslis" radošā komanda Viesturs Kairišs un Ieva Jurjāne joprojām nav saņēmuši līgumā paredzēto autoratlīdzību, kas bija jāsamaksā līdz novembra beigām.

Operas vadības pārstāvji saņēma kopumā vairākus tūkstošus latu par topošu iestudējumu un noslēdza par to autoratlīdzības līgumus laikā, kad turpinājās konkurss uz operas direktora amatu, kuram noslēdzoties kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) tomēr nesteidza pagarināt Žagara pilnvaras, kritizējot viņu par nesaimniecisku operas vadīšanu un lielajiem teātra parādiem.

Lai gan LNO atteicās atklāt parakstītos autoratlīdzības honorārus, jo tie esot komercnoslēpums, turklāt to liedz arī LNO iekšējais rīkojums par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka Žagars par "Lucia di Lammermoor" iestudējumu varētu saņemt 10 000 latu, LNO galvenais scenogrāfs Andris Freibergs – 9000 latu, bet LNO galvenā kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka par tērpiem – nedaudz vairāk kā 7000 latu.

LNO Komunikāciju daļas vadītāja Inga Vasiļjeva portālam "Delfi" pastāstīja, ka LNO "standarta prakse radošo komandu autoratlīdzības izmaksas kārtībā" paredz 1/3 honorāra maksāt pēc maketa pieņemšanas un radošās idejas prezentācijas, 1/3 - pēc skatuves mēģinājumu sākuma, bet atlikušo trešdaļu - pēc pirmizrādes.

"Tā kā jauniestudējuma pirmizrāde paredzēta jau 2012.gada maijā, LNO 2011.gada decembra mēnesī organizēja jauniestudējuma maketa un radošās idejas prezentāciju. (...) Jauniestudējuma "Lucia di Lammermoor" radošās komandas līgumu nosacījumi attiecībā uz honorāru izmaksas kārtību atbilstoši standartpraksei paredz honorāra daļas izmaksu pēc maketa un radošās idejas pieņemšanas," portālam "Delfi" klāstīja Vasiļjeva, atklādama, ka radošā komanda ir saņēmusi ceturto daļu no honorāra.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka tādējādi Žagaram kā autoratlīdzība decembrī ieskaitīti 2500 lati, Freibergam – vairāk par 2000 latu, bet Pasternakai – vairāk nekā 1500 latu.

Opera apgalvo, ka pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas tika izveidota jauna kārtība, kādā neatkarīga ekspertu komisija lemj par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu piemērotību radošā darba apvienošanai ar valdes locekļu pienākumu pildīšanu.

Oktobrī ar KM rīkojumu tika izveidota ekspertu komisija, kas lēma par Žagara piesaistīšanu jauniestudējuma "Lucia di Lammermoor" režijas veidošanai un "honorāra atbilstību tirgus situācijai," vēsta Vasiļjeva, norādot, ka honorāra apmēru noteikusi KM, balstoties uz šīs komisijas atzinumu.

"Gadījumos, kad autora darbu rada LNO patstāvīgi nodarbināts darbinieks, LNO veic iekšēju pārbaudi, lai garantētu, ka autora līgumu priekšmets nepārklājas ar attiecīgā darbinieka darba līgumā paredzētajiem darba pienākumiem," apgalvo Vasiļjeva. Viņa piebilda, ka jauniestudējumu radošajā komandā darbojoties operas galvenajam scenogrāfam un galvenajai kostīmu māksliniecei, "interešu konflikta iespējamība nepastāv, jo šo darbinieku amata pienākumos neietilpst pieņemt lēmumus par jauniestudējumu radošās komandas kandidatūru apspriešanu, izvērtēšanu vai apstiprināšanu".

Savukārt Kairišs portālam "Delfi" atzina: pretēji līgumā noteiktajam, ka desmit dienu laikā pēc pirmizrādes honorāram jābūt samaksātam pilnībā, tas pēc "Dievu mijkrēšļa" pirmizrādes pagājušā gada 19.novembrī vēl nav noticis. Režisors atzina, ka opera viņam pēc pirmizrādes maksājot "mazliet" – portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka piecas dienas pēc pirmizrādes viņam pārskaitīti 500 lati.

Kairišs portālam "Delfi" pastāstīja, ka kopumā viņam izmaksāta apmēram puse no honorāra, un "pēdējā laikā operā tāda sistēma bija, ka ir kavēšanās". Šī iemesla dēļ Kairišs, slēdzot ar LNO pēdējo līgumu, vēlējies noteikt soda sankcijas par kavēšanos, taču operas juristi tam neesot piekrituši. Režisors arī atzina, ka "reālā situācija neatbilst" standartlīgumos paredzētajai honorāru izmaksas kārtībai.

"Es zinu, kāda ir tā situācija – ka nav to līdzekļu; nav tā, ka speciāli man nemaksā," portālam "Delfi" samiernieciski skaidroja režisors, kurš gan piebilda, ka apmierināts ar to neesot.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija gan liecina, ka tai pat laikā operas tēriņi pērn novembrī iekļāva arī maksājumus par Žagara komandējumiem – 544 latus par Maskavu un 951 latu par Itāliju. 882 latus par komandējumu Itālijā saņēma arī LNO finanšu direktors Normunds Matutis.

Kairišs pastāstīja, ka arī viņas dzīvesbiedre, "Dievu mijkrēšļa" scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne nav pilnībā saņēmusi honorāru par Riharda Vāgnera operas iestudējumu, un arī viņai samaksāts "noteikti mazāk par pusi".

"Kamēr viņa taisīja "Mijkrēsli", opera vēl tikai maksāja par [Bruno Skultes] "Vilkaču mantinieci"," pastāstīja Kairišs par jūnija sākumā pirmizrādi pieredzējušo iestudējumu, kuram arī Jurjāne veidoja tērpus un scenogrāfiju. ""Mijkrēšļa" nauda viņai nāk vēl lēnāk nekā man," par dzīvesbiedri sacīja režisors.

"Režisors Viesturs Kairišs un māksliniece Ieva Jurjāne joprojām nav parakstījuši pieņemšanas-nodošanas aktu, kā to paredz ar viņiem noslēgtie līgumi. Līdz ar to arī atlikusī atlīdzība netiek maksāta," portālam "Delfi" norādīja LNO pārstāve Vasiļjeva, kura apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, vai uzreiz pēc aktu parakstīšanas mākslinieki naudu saņems.

Pēc portāla "Delfi" intereses pirmdien Kairišam zvanījuši no operas un paziņojuši, ka neesot parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts un neesot nodota arī operas caurlaide, vēlāk pastāstīja režisors. "Tie ir kaut kādi gājieni... Tas man nepatīk," sacīja Kairišs, kurš caurlaidi nodevis uzreiz pēc pirmizrādes, bet par akta parakstīšanu viņam līdz šim neviens neesot atgādinājis. "Varbūt iepriekš tie arī bija jāparaksta, tas ir iespējams, bet agrāk tad to man pateica uzreiz," skaidroja režisors.

Savukārt LNO skaidrojumā norādīts, ka "jauniestudējumu honorāri nekad netiek izmaksāti pilnā apmērā avansā, pirms LNO nav ieguvusi apliecinājumu tam, ka autora darbs ir veikts pilnā apmērā un atbilstoši līguma nosacījumiem".

"Darbs pie katra LNO jauniestudējuma ilgst 9-12 mēnešus, un samaksa māksliniekiem tiek veikta pa daļām. LNO darbības specifikas dēļ darbība jāplāno vismaz 2-3 gadus uz priekšu. Tādēļ līgumi ar māksliniekiem tiek parakstīti atbilstoši LNO plāniem, ko nosaka LNO mākslinieciski administratīvā vadība un kas tiek saskaņoti ar KM," klāsta Vasiļjeva.

Operas pārstāve arī uzsvēra, ka "scenogrāfu un kostīmu mākslinieku gadījumos, nododot maketu un kostīmu skices maketa un radošās idejas prezentācijā, autori faktiski ir izpildījuši lielāko daļu savu saistību attiecībā uz autora darba radīšanu; līdz ar to autoratlīdzības izmaksāšana ir pilnībā pamatota, jo LNO kā producents savā īpašumā iegūst autora darba materiālo fiksāciju".

Portālam "Delfi" arī zināms, ka decembrī prāvu autoratlīdzības līgumu saņēmis vēl viens operas administrācijas pārstāvis - par operas "Valentīna" mūzikas sarakstīšanu LNO noslēgusi līgumu ar LNO māksliniecisko direktoru Arturu Maskatu. Par šo darbu, kura pirmizrāde paredzēta 2014.gadā, komponists saņems vairāk nekā 17 tūkstošus latu, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.

Vasiļjeva portālam "Delfi" uzsvēra, ka atbilstoši ar Maskatu noslēgtā līguma nosacījumiem honorāra izmaksa paredzēta tikai sākot no šī gada un decembrī honorāra izmaksas nav veiktas. Pirmā izmaksa, kas paredzēta janvārī, ir 3,3% no honorāra, stāsta LNO pārstāve, piebilstot, ka operas "Valentīna" veidošanu ir atbalstījusi gan Rīgas dome, gan Kultūrkapitāla fonds, piešķirot finanšu līdzekļus operas libreta veidošanai.

Žagars iepriekš publiski stāstīja, ka 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, LNO jauniestudējumu plānā ir arī Kristapa Pētersona opera "Šahs", trimdā mirušā modernista Gundara Pones balets "Mana paradīze" un Jura Karlsona balets bērniem "Karlsons lido atkal". Kā pieļāva Žagars, togad repertuārā būs arī nākamās sezonas jauniestudējums – Andra Dzenīša opera "Dullais Dauka".

Portālam "Delfi" zināms, ka līgums par bērnu baleta oriģinālmūzikas radīšanu vairāk nekā 14 tūkstošu latu vērtībā decembrī noslēgts arī ar Karlsonu. LNO decembrī saskaņā ar līguma nosacījumiem ir izmaksājusi Karlsonam 8,3% no honorāra , kas ir VKKF finansējums pēc LNO iesniegta projekta pieteikuma, informēja Vasiļjeva.

Savukārt par operas "Šahs" iestudēšanu LNO ir noslēgusi nodomu protokolu ar komponistu Kristapu Pētersonu, un līgumu nosacījumu apspriešana esot "sarunu procesā", informēja Vasiļjeva.

"Par operas "Dauka" iestudēšanu LNO jau 2007.gadā ir noslēgusi nodomu protokolus gan ar libreta autoru Kārli Vērdiņu, gan arī ar komponistu Andri Dzenīti, kas kalpojuši par pamatu finansējuma piesaistīšanai no Kultūrkapitāla fonda. Tā rezultātā operas komponista honorārs ir pilnībā segts no Kultūrkapitāla fonda," informēja Vasiļjeva.

Attiecībā uz Gundara Pones baleta "Mana paradīze" uzvešanu LNO skaidro, ka trimdas komponists savas dzīves laikā ir uzrakstījis baleta klavierizvilkumu, un šī darba uzvešanai ir nepieciešama klavierizvilkuma instrumentācijas radīšana. "Pašlaik Latvijas Komponistu savienības uzdevumā komponists Vilnis Šmitbergs ir radījis Pones klavierizvilkuma instrumentāciju orķestrim, un šī mūzikas darba pirmatskaņojums ir paredzēts 2012.gada 20.janvārā Liepājas orķestra izpildījumā. Tikai pēc darba pirmatskaņojuma LNO varēs pieņemt māksliniecisku lēmumu par šī darba iekļaušanu repertuārā," skaidro Vasiļjeva.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!