Sebastians Rulāns, pēc izglītības čellists, jau agri aizrāvies ar orķestra diriģēšanu. No 1995. līdz 2001.gadam viņš bija Marka Minkovska muzikālais asistents un "Luvras mūziķu" (Musiciens du Louvre) kora diriģents. 2002./2003. gada sezonā diriģents guva ievērojamus panākumus Visbādenes operā ar Ramo "Platée". Rulāns kļuva par galveno viesdiriģentu Lucernas operā. Diriģenta augstā tehniskā meistarība ļauj viņam sasniegt pārsteidzošus rezultātus orķestra skanējumā - viendabību, krāsainību un tajā pašā laikā smalkus kontrastus.
Rožē Miraro ir galvenās balvas ieguvējs Starptautiskajā Čaikovska konkursā Maskavā un Lista konkursā Parmā. Miraro tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Olivjē Mesiāna darbu interpretiem.
Pēc Francijas autortiesību aģentūras "Sacem" ziņām Moriss Ravēls (1875–1937) ir visu laiku populārākais franču komponists. Pie pazīstamākajiem Morisa Ravēla skaņdarbiem var minēt "Bolero", Sol mažora klavierkoncertu, baletu "Dafnīds un Hloja", kā arī "Zosmāmiņas pasakas", kas oriģinālā ir 1908.gadā klavierēm četrrocīgi komponēts pasaku krājums Ravēla draugu – Parīzē dzīvojošo poļu Godebsku bērniem Žanam un Marī.
Moriss Ravēls komponējis divus klavierkoncertus, abi iecerēti 1929.gadā un pabeigti gandrīz vienlaicīgi. Sol mažora klavierkoncerts veltīts leģendārajai franču pianistei Margaritai Longai, kas arī bija tā pirmatskaņotāja 1932.gadā Parīzē Plejēla zālē. Koncertam, ko tā autors sākotnēji gribēja nosaukt par divertismentu, jau no paša sākuma bija milzīgi panākumi. Ir uzskats, ka abos Ravēla klavierkoncertos saklausāma tā dzīves steiga, ko komponists piedzīvoja, 1928.gadā piecus mēnešus uzturoties ASV.
Fransiss Pulenks (1899–1963) ir viens no tiem franču neoklasicisma pārstāvjiem, kuru daiļrade uzplauka pēc Pirmā pasaules kara. Pret impresionismu vērstā formālā grupējuma "Sešinieks" (Les Six) dalībnieks. Daiļrades sākumā rotaļīgu divertismentu produktīvs autors. 1930.gadu vidū pēc tuva drauga, komponista un kritiķa Pjēra Oktāva Ferū nāves Pulenka skaņu valoda iegūts citu apvārsni: īpaši nemainās izteiksmes līdzekļi, tajā skaitā absolūti oriģinālā harmoniskā un melodiskā domāšana, taču ievērojami padziļinās mūzikā aplūkojamo tēmu loks un izklāsts. "Sinfonieta" ir 1947.gada skaņdarbs – Haidna garā ieturēts kristāltīrs un līdzsvarots opuss. Albērs Rusels (1869–1937) ieguva jūras virsnieka izglītību, 1890. gadu vidū sāka mācīties harmoniju un kontrapunktu, kā arī orķestra instrumentāciju pie Schola cantorum tradīcijas pīlāra Vensāna d'Endī. Līdz 1914.gadam Rusels pats mācīja kontrapunktu, un viņa audzēkņu vidū ir ievērības cienīgi vārdi – Edgars Varēzs, Eriks Satī, Bohuslavs Martinū. Laikabiedru atsauksmes liecina, ka Rusels bijis sirsnīgs, augstas gara kultūras cilvēks. Koncerts mazam orķestrim komponēts laikā no 1926.gada oktobra līdz 1927.gada februārim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
