Pateicoties Gunāram Lūsim-Grīnbergam daudzas Latvijas mazpilsētas kā Sigulda, Cēsis, Aizpute, Tukums, Valmiera, Kuldīga un daudzas citas saglabāja to gleznainos vaibstus, stāsta arhitekte Daila Šēnberga.
Mācījies Rīgas 1. vidusskola un pēc tās beigšana iestājies Latvijas Valsts Universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā, kuru pabeidzis 1957. gadā. Kopš 1960. gada Lūsis-Grīnbergs ir Arhitektu savienības biedrs.
Nozīmīgs pavērsiens Gunāra Lūša-Grīnberga darbā bija saskarsme ar arhitektu Rendelu, kurš jauno kolēģi ieinteresēja par pilsētbūvniecības problēmām, stāsta Šēnberga. Arhitekts ir vairāk nekā 30 Latvijas mazpilsētu ģenerālplānu un to vēsturisko centru detālplānojumu autors, turklāt daudzām tie ir izstrādāti vairākkārt - Tukumam (1973, 1991), Siguldai (1972, 1991), Cēsīm (1967, 1988), Ogrei (1970, 1989). Autors Aizkraukles (1971), Alūksnes (1974) , Kuldīgas (1973), Aizputes (1980), Rēzeknes (1985), Jelgavas (1987) un citiem pilsētu ģenerālplāniem.
Gunārs Lūsis-Grīnbergs ir līdzautors vairākiem monumentāliem mākslas darbiem - Latviešu strēlnieku muzejam - piemineklim Rīgā (1966-1971, par kuru 1972. gadā viņam piešķīra PSRS Valsts prēmiju), piemineklim Eduardam Veidenbaumam (1967, tēlniece L. Kamara), piemineklim 1905. gada revolucionāriem Rīgā, Grīziņkalnā (1975, tēlnieks V. Albergs, arhitekte L. Kraukle)
Līdztekus projektēšanai darbojies arī kultūras pieminekļu aizsardzības jomā, projektējis Pāvilostas Simtgades parku.
2001. gada Gunārs Lūsis-Grīnbergs par personīgiem līdzekļiem sāka Latviešu strēlnieku pieminekļa sakārtošanu sabiedriskā kārtā, jo Rīgas domei līdz tam nebija atradušies līdzekļi pieminekļa sakopšanai. "Abi pārējie līdzautori jau ir miruši. Man vienkārši kauns, ka mūsu darbs stāv nesakopts. Man palīdz arī citi cilvēki," sacīja arhitekts. Lūsis-Grīnbergs plānoja sakārtot pieminekli tā sākotnējā izskatā - demontēt postamentu ar uzrakstu Latviešu sarkanajiem strēlniekiem, ko sešus gadus pēc pieminekļa atklāšanas lika pierīkot okupācijas komunistiskās partijas komiteja, kā arī notīrīt notecējums.
"Lūsis-Grīnbergs bija mans vadītājs nodaļā un arhitektūrā, izcils pilsētbūvnieks, kurš iestājās par latvisko vērtību saglabāšanu un kopšanu arī padomju nomenklatūras laikā", norāda bijusī akciju sabiedrības "Pilsētprojekts" direktore Daila Šēnberga.
Izvadīšana notiks 2015. gada 2. jūnijā no Rīgas Krematorijas.