Kā stāsta NKC dejas mākslas eksperte Maruta Alpa, skatēm pieteikušies 789 deju kolektīvi, kas ir par teju 200 deju kolektīviem vairāk nekā iepriekšējos Deju svētkos. Viņa šo skaitu sauc par "pārsteidzoši lielu".
"Svētku gatavošanās procesā skates ir tikai viens no daudzajiem posmiem. Šoreiz skates nolikumā iestrādātās izmaiņas katram kolektīvam ļaus parādīt labāko sniegumu, tāpēc aicinu dejotājus un kolektīvu vadītājus uztvert skates kā svētkus un dejot ne sacensības un punktu dēļ, bet kā devumu ceļā uz Latvijas valsts simtgades Deju svētkiem. Žūrija vērtēs dejas māksliniecisko izpildījumu un rakstura atklāsmi, dejas horeogrāfiskā teksta precizitāti, izpildījuma muzikalitāti, tautas tērpa valkāšanas kultūru un pareizību, kā arī deju kolektīva skatuves kultūru un kopiespaidu," pauž Alpa.
XVI Deju svētku Deju lieluzveduma "Māras zeme" repertuāra apguves skates notiks no šā gada 3. marta līdz 12. maijam. Tajās tiks noteikts koprepertuāra apguves līmenis tā sagatavošanas pirmajā posmā, kā arī deju lielkoncerta "Vēl simts gadu dejai" potenciālie dalībnieki.
Pirmās skates norisināsies 3.martā Jelgavā, 4.martā Jēkabnieku kultūras namā un Dobeles kultūras namā, kā arī 5.martā Īslīces kultūras namā, bet noslēgsies 12.maijā Rīgā. Ārvalstu latviešu deju kopu sniegumu vērtēs videoskatēs 2. un 3.maijā. Skatēs pašiem dejotājiem ir iespēja izvēlēties divas dejas, bet nākamajā sagatavošanas posmā katram deju kolektīvam būs iespējams brīvi izvēlēties repertuāru savas grupas ietvaros.
Skates vērtēs žūrija piecu dejas ekspertu sastāvā. To vidū horeogrāfs, Deju svētku virsvadītājs Agris Daņiļevičs; horeogrāfs, Deju svētku virsvadītājs, Rēzeknes deju apriņķa virsvadītājs Ilmārs Dreļs; horeogrāfs, Deju lieluzveduma "Māras zeme" mākslinieciskais vadītājs, Deju svētku virsvadītājs Jānis Ērglis; horeogrāfs, Deju lieluzveduma "Māras zeme" mākslinieciskais vadītājs, Deju svētku virsvadītājs, Liepājas deju apriņķa virsvadītājs Jānis Purviņš; horeogrāfe, Deju svētku virsvadītāja, Limbažu deju apriņķa virsvadītāja Taiga Ludborža; horeogrāfe, Dejas konsultatīvās padomes locekle, Saldus deju apriņķa virsvadītāja Santa Laurinoviča; horeogrāfe, Dejas nozares konsultatīvās padomes vadītāja, deju svētku virsvadītāja Zanda Mūrniece; Jelgavas novada deju apriņķa virsvadītāja Ieva Karele; horeogrāfe, Deju svētku virsvadītāja, Siguldas deju apriņķa virsvadītāja Gunta Skuja un Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa.
Jau ziņots, ka šā gada sākumā dejotāju vidū uzvirmoja kritika par gaidāmo Latvijas simtgades Deju svētku uzvedumu "Māras zeme", paužot neizpratni gan par jaunā repertuāra horeogrāfiju, gan tā saucamā "zelta fonda" pārāk mazu iekļaušanu valstiski svarīgajā notikumā. Tomēr, 24. janvārī pēc vairāku stundu ilgām diskusijām kultūras ministrijā izteikta Latvijas kolektīvu uzticība un atbalsts mākslinieciskajai koncepcijai, ko veido horeogrāfi Jānis Ērglis un Jānis Purviņš, kā arī scenogrāfs Reinis Suhanovs un režisors Elmārs Seņkovs.
Tāpat neapmierinātība tika pausta par Ķīnā ražotā auduma stilizētajiem arheoloģiskajiem tērpiem, ko nāktos segt no pašvaldību budžeta. Tomēr no šīs domas svētku programmas veidotāji atteicās.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Kārtējie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.
