"Ja es uztverto šo interviju ar tevi kā "hard talk", tad es atbildētu ar pretjautājumu: "Vai man labāk naudu vajadzēja ņemt no Latvijas bankas?" Tas ir retorisks jautājums. (..) Es Valēriju Belokoņu uzskatu par ļoti spēcīgu un ļoti izcilu kultūras mecenātu. Viņš ir atbalstījis ļoti daudz labu lietu, ieskaitot šo grāmatu sēriju. Dzintara Soduma izstādi Valērijs Belokoņs atbalstīja arī personīgi, viņš atbalstīja arī Ilmāra Blumberga lielās izstādes un filmas veidošanu," pauda rakstniece.

Domburs norādīja, ka Belokoņam piederošā banka ir sodīta par vairākām naudas atmazgāšanas normu pārkāpšanām, kas figurēja vēl pirms "Mātes piena" uzrakstīšanas: "Vai tādu cilvēku tu tiešām nosuc par izcilu mecenātu? Nauda nesmird?"

"Pirmkārt, no tiesiskuma viedokļa "Baltic International Bank" joprojām Latvijā darbojas, šī banka nav likvidēta. (..) Es tomēr uzskatu viņu par izcilu kultūras mecenātu. Tas nenozīmē, ka nauda nesmird, bet es varbūt neesmu tik ļoti sīki iesvaidīta šīs tīrās un netīrās naudas plūsmās. Tas nenozīmē, ka nav nekādu robežu, no kā kultūra var ņem naudu vai neņemt."

Vaicāta par robežām, Ikstena pauda, ka "robežas ir intuitīvas".

"Es domāju, ka šie privātie sponsorējumi, kas ir glābuši Latvijas kultūru daudzu gadu garumā, ieskaitot Teterevu fonda sponsorējumu gan teātriem, gan Rundāles pilij, Belokoņa kunga sponsorējumu, diemžēl aizsaulē aizgājušā Valērija Maligina sponsorējumi, ir pretjautājums varbūt arī valsts politikai. Loģiski, ka blakus rodas privātie sponsori un mecenāti, kuri iegulda naudu kultūrā," sacīja rakstniece.

Pilna žurnālista Jāņa Dombura intervija ar rakstnieci Noru Ikstenu noskatāma šeit.