Foto: DELFI
Ja jaunajām politikas iniciatīvām tiek atvēlēti patlaban piedāvātie 3 miljoni latu situācijā, kad nozares kopējā pieprasījumu summa veido 39,8 miljonus latu, kultūras nozare neredz iespēju pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas, nemaz nerunājot par valsts izaugsmi un ilgtspēju ilgtermiņā.

Nozares pārstāvji un kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šodien ārkārtas sēdē vienojās kopīgi turpināt darbu pie 2014.gada budžeta, lai kultūras nozares finansējums būtu valstiski atbildīgs, līdzsvarots ar citu nozaru vajadzībām, kā arī atbilstošs valsts ekonomiskajai izaugsmei.

Visi klātesošie bija vienisprātis, ka finansējumam ir jābūt tādam, lai tas ne tikai mazinātu krīzes sekas, bet arī ļautu nozarei beidzot attīstīties, ko paredz Nacionālais attīstības plāns un atbilstoši tam izstrādātās un ar nozari saskaņotās Kultūras ministrijas jaunās politikas iniciatīvas.

Ministre informēja, ka sarunā ar premjeru Valdi Dombrovski ir panākta konceptuāla vienošanās par būtiskākajām atbalstāmajām pozīcijām un ka finansējumam ir jābūt lielākam, tomēr vēl nav panākta vienošanās par konkrētu summu. Tādēļ ministrijai kopīgi ar nozaru pārstāvjiem un iestāžu vadītājiem tuvāko dienu laikā vēl ir jāprecizē pieprasītās summas atbilstoši prioritārajām vajadzībām.

Nozares pārstāvji arī norādīja uz būtiskākajiem riskiem budžeta veidošanas procesā, kā vienu no piemēriem minot plānoto „socnodokļa” piemērošanu autoratlīdzībām. Lai šādu prasību īstenotu, piemēram, Latvijas Nacionālajam teātrim budžetā tikai šim mērķim vien papildus nepieciešami 140 000 latu.

Speciālisti arī vērsa uzmanību uz to, ka kultūra ir ne tikai Latvijas pastāvēšanas pamats un spožākā eksporta prece, bet arī atbalsts ekonomiskajai izaugsmei, jo katrs kultūrā ieguldītais lats nes vairākkārtīgu atdevi, bet kultūras radošās industrijas pasaulē vērtē kā vienu no nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem.

Lai runātu par turpmāko valsts budžeta finansējumu, piektdien Latvijas Mākslas akadēmijā notika kultūras nozares pārstāvju ārkārtas sanāksme. Tajā piedalījās kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA), Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Elita Turka, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas juriskonsulte Maija Pastare, Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, Latvijas Nacionālā muzeja direktore Māra Lāce, Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe, VSIA "Latvijas Koncerti" valdes loceklis Guntars Ķirsis, Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese; Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs un Vidzemes koncertzāles projekta radošais direktors Juris Žagars.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!