Tenors Aleksandrs Antoņenko pauž viedokli, ka vienīgais cilvēks Latvijā, kurš varēja pretendēt uz LNO vadītāja amatu, ir Žagars, jo "tikai viņš pārzina nozari, starptautisko operas tirgu, viņam ir zināšanas un liela pieredze pasaules operas režijā".
"Politiskā situācija Latvijā mainās ļoti strauji un ļoti bieži, turpretī Andrejs Žagars jau 15 gadus vada LNO darbu un ir izturējis visas politiskās peripetijas. Māksla ir spēcīgāka par politiskajām intrigām. Novēlu pārdzīvot šo pārpratumu," akcentē Antoņenko.
Diriģents Andris Nelsons atzīst, ka ir šokēts par notikumiem operā. "Manuprāt, visi Latvijas mākslinieki, mūziķi, operdziedātāji, visi, kas šobrīd strādā arī ārzemēs, var būt pateicīgi Andrejam Žagaram, jo viņš ir bijis tas, kas mūs visus sākotnēji atbalstījis un devis iespēju attīstīties Latvijā un iekarot pasaules skatuves."
Nelsons uzsver, ka mums, latviešiem, ir tendence nenovērtēt un pat gremdēt veiksmīgus un harizmātiskus cilvēkus.
Viņš sola cīnīties pret šo "absurdo lēmumu". Nelsona personīgie plāni ar atgriešanos un māksliniecisko darbību Latvijā esot saistīti vienīgi ar Žagaru "gan kā teātra vadītāju, gan arī kā cilvēku".
"Ja kāds ir iekārojis šo amatu, tam cilvēkam veiksmes nebūs, šādā veidā izrēķinoties ar talantīgu kolektīva vadītāju," brīdina diriģents.
Arī latviešu soprāns Kristīne Opolais ir šokēta par jaunās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) lēmumu un vērtē to kā "absurdu un nepamatotu".
"Mana pirmā doma, uzzinot šo faktu, bija: es vairs nevēlos un nevarēšu dziedāt Rīgas operā," apgalvo Opolais, kura akcentē, ka tikai Žagars varēja viņu pierunāt atrast laiku saspringtajā grafikā, lai būtu Rīgā un piedalītos operas izrādēs un turpmākos iestudējumos.
Viņa brīdina, ka, LNO vadītāja amatā neapstiprinot Žagaru, daudzi mākslinieciskie plāni tiks sagrauti.
"Visvairāk par to, ko šobrīd esmu sasniegusi, es varu pateikties Andrejam Žagaram kā manam pirmajam direktoram, skolotājam un režisoram. LNO Andreja Žagara vadībā ir devusi drošu pamatu, lai es varētu attīstīties kā operas soliste un dziedāt pasaulē," uzsver Opolais.
Kora "Kamēr" mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais atzīst, ka nav tiesīgs un kompetents spriest par juridiskām un finansiālām lietām, kas tiek minētas kā galvenais iemesls Žagara līguma nepagarināšanai.
Tomēr, pēc Sirmā domām, LNO Žagara vadībā ir pierādījusi sevi kā progresīvu struktūru ar augstu māksliniecisko līmeni un kvalitāti. LNO bijusi spilgts līderis Baltijas valstu operteātru līmenī, art ambīcijām māksliniecisko kvalitāti pacelt pāri provinciālas valsts līmenim un iespējām.
Soprāns Inese Galante uzsver, ka Žagars LNO sekmīgi vadījis 15 gadus, saņemot augstu vērtējumu visās pasaules malās - Eiropā, Amerikā.
"Es saprotu, ka ir cilvēki, kuriem ir kādi pārmetumi vai savas ambīcijas, vai neatrisinātas problēmas, apvainojumi. Es to nenoliedzu, jo tā ir mākslinieku sabiedrība, kur emocijas un intrigas prevalē. Bet ir arī viens cits moments - šis cilvēks, Andrejs Žagars, veiksmīgi pārstāv un vada šo teātri jau ilgus gadus, viņš negrimst un nepaliek sliktāks, bet viņš aug un viņam ir ļoti daudz piekritēju no starptautiskām operas aģentūrām. Ar šādu cilvēku var lepoties jebkura liela dižena valsts," norāda Galante.
Viņa atgādina, ka, lai arī valstī ir grūti laiki un "cilvēki taupa katru grasi", opera vienmēr ir pilna.
Galante Žagara paveikto vērtē ļoti pozitīvi un aicina nemeklēt pārmaiņas tur, kur "iet labi".
Kā ziņots, LNO operatīvo vadību pārņēmis Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters, vakar LNO kolektīva sapulcē paziņoja Jaunzeme-Grende.
Tuvākajā laikā KM konkursa kārtībai izraudzīsies auditoru, kurš viena līdz divu mēnešu laikā LNO veiks auditu un noskaidros, cik reāli maksā LNO darbības nodrošināšana un ēkas uzturēšana.
Ministre paziņoja, ka tiks organizēts konkurss par LNO operatīvo vadību, kuras darbības termiņš būs ne ilgāks kā seši mēneši.
Jaunzeme-Grende pauda pārliecību, ka LNO ir spēcīga vadība, tāpēc šī kultūras iestāde kādu laiku varēs strādāt bez direktora.
Kā ziņots, konkursa komisija vienbalsīgi atzina vienīgo pretendentu - pašreizējo LNO direktoru Žagaru - par piemērotu kandidātu LNO vadītāja amatam, bet kultūras ministre atteicās parakstīt rīkojumu par LNO direktora iecelšanu, jo viņas rīcībā esot ziņas par būtiskiem trūkumiem LNO finansiālajā darbībā.
Kā pastāstīja LNO līdzšinējais direktors Žagars, kreditoru prasības pret LNO patlaban ir 153 000 latu, bet nodokļu parādi - 260 000 latu. LNO gada finanšu apgrozījums ir 5,8 miljoni latu, no šīs summas 3,7 miljoni latu ir valsts budžeta finansējums, 500 000 latu ir sponsoru ziedojumi, bet pati LNO gadā nopelna 2 miljonus latu.
Žagars norādīja, ka finanšu gads vēl nav beidzies un LNO ir iespēja samazināt savus parādus. Darbinieku skaits operā saistībā ar finansējuma samazinājumu no 670 ir samazināts līdz 500 cilvēkiem. Vidējā alga LNO esot 473 lati pirms nodokļu nomaksas, un to, pēc Žagara domām, vēl vairāk samazināt nav iespējams.
Žagars stāstīja, ka šā gada septembrī un oktobrī LNO jau tika veikts audits un nekāda nesaimnieciska darbība neesot atklāta. Operas vadība gan esot KM vairākkārt ziņojusi par nepietiekamo finansējumu, taču nekādas atbildes neesot saņemtas.
Žagars pauda pārliecību, ka Jaunzeme-Grende rīkojas, labu nodomu vadīta, un ka tā nav atriebība viņam. Viņš gan neizslēdz arī aizkulišu spēļu iespējamību šajā jautājumā.
Kultūras ministre paziņoja, ka saskaņā ar likumu notikušais konkurss uz LNO direktora amatu ir jāanulē un pēc situācijas noskaidrošanas būs jāizsludina jauns konkurss uz LNO direktora amatu. Ministre arī uzskata, ka būtu jāizdara grozījumi likumā par LNO - jāpalielina tās valdes locekļu skaits no pašreizējā viena līdz trim.
Kā LETA jau ziņoja, pret līdzšinējo LNO valdes locekli KM valsts sekretāri Solvitu Zvidriņu ir ierosināta disciplinārlieta, uz kuras izmeklēšanas laiku viņa ir atstādināta no ieņemamā amata. KM valsts sekretāres pienākumus uzdots pildīt viņas vietniekam Lielpēteram.
Žagars aģentūrai LETA teica, ka, viņaprāt, ir jāmaina LNO juridiskais statuss no pašreizējā - kapitālsabiedrība - uz valsts budžeta iestādi, kāda LNO bija pirms vairākiem gadiem.
Tiekoties ar LNO kolektīvu, kultūras ministre vairākkārt uzsvēra, ka ļoti augstu vērtē līdzšinējā direktora Žagara māksliniecisko sniegumu un lepojas ar LNO, kura nes Latvijas vārdu pasaulē.
Savukārt Latvijas Televīzijai ministre skaidroja, ka pārbaužu mērķis esot saprast, kur ir operas problēmas un kāpēc tai trūkst naudas. Pēc politiķes vārdiem, esot jāsaprot, kādas kvalitātes operu valsts ir gatava uzturēt, bet varbūt esot jāsamazina izrāžu skaits.
Jaunzeme-Grende sacīja, ka Žagars var pieteikties arī nākamajam konkursam uz LNO vadītāja vietu. Viņa gan Žagaru vairāk redz kā vienu no operas valdes locekļiem, ļaujot noprast, ka Žagars vislabāk iederētos mākslinieciskā vadītāja postenī.
Arī tikšanās laikā ar kolektīvu ministre neizskaidroja, kāda tieši informācija par operas finanšu stāvokli nonākusi viņas rīcībā.
Kā ziņots, vasaras beigās izcēlās konflikts starp Žagaru un LNO orķestra, solistu un kora arodbiedrības priekšsēdētāju Aldi Grundi, kurš ir kultūras ministres partijas biedrs. Grunde prasīja atcelt Žagaru no operas vadītāja amata, lai "novērstu turpmāku nesaimniecisku rīcību ar valsts līdzekļiem".
LNO arodbiedrības pārstāvji izteica aicinājumu rast iespēju nākamā gada valsts budžetā paredzēt tādu valsts dotācijas apjomu, ar kuru būtu iespējams nosegt gan mākslinieku atalgojumu, gan nodokļus, atjaunojot pilnu darba slodzi operas darbiniekiem. Arī LNO Simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgā arodbiedrība izplatīja paziņojumu presei, kurā apgalvoja, ka Žagaram un pārējai operas vadībai būtu jāatbild par līdz šim piešķirto valsts dotāciju izlietošanas lietderību.