Foto: DELFI
Palangas piekrastē Lietuva varētu izveidot savu "zemūdens Skansenu" - sabiedrībai pieejamu brīvdabas muzeju, kurā būtu apskatāmi dažādi zemūdens arheoloģijas atradumi. Ar šādu ideju pie Lietuvas Kultūras ministrijas vērsies Klaipēdas universitātes rektors, pazīstamais zemūdens arheoloģijas eksperts Vlads Žulkus, raksta avīze "Respublika".

Viņaprāt, muzejam visnotaļ piemērota vieta varētu būt nesen atrastais zemūdens "kanjons" Palangas piekrastē. Turp varētu nogādāt trīs vai četrus vērtīgākos atradumus - koka kuģu vrakus.

Muzejam piedāvātais kanjons ir īpatnējs jūras dibena veidojums, ko lietuviešu niršanas entuziasti internetā apraksta kā 18-20 metru dziļumā atrodamas "trīs līdz piecus metrus augstas pauguru virknes ar stingrām, stāvām, gliemežvāciņiem apaugušām sienām, kas varētu būt veidojušies beidzamā apledojuma laikā, lai gan to izcelsme līdz galam vēl nav noskaidrota". Kanjonu platums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, to gultni klāj jūras smilts.

Pārrunājot šo jautājumu Kultūras ministrijā, atzīts, ka Lietuvā izveidota spēcīga zemūdens arheoloģiskā mantojuma zinātnisko pētījumu bāze un jau var runāt par prāvām iestrādēm šai jomā.

Savākti dati par aptuveni 40 Lietuvas piekrastē seklumā izmestiem kuģiem un vēl vairāk nekā desmit kuģiem, kuri guļ lielākā dziļumā un tālāk no krasta. Tiesa gan, lielākā daļa atradumu ir industriālā laikmeta kuģi, tomēr netrūkst arī interesantu un no zinātnes viedokļa vērtīgu koka kuģu vraku. Atrastas arī piemērotas zemūdens ainavas vietas ar "dabas reliktiem - koku atliekām".

UNESCO Zemūdens kultūras mantojuma aizsardzības konvencijā, ko Lietuva ratificējusi 2006.gadā, uzsvērts, ka šādi atradumi, lai tos saglabātu, jākonservē tai pašā vietā, kur tie atrasti, un pārcelt tos uz citurieni var tikai īpašos gadījumos.

Izcelt kuģu atliekas no ūdens, iekonservēt tās un eksponēt uz sauszemes ir ļoti dārgs prieks, tādēļ profesors Žulkus uzskata, ka vērtīgākos koka kuģu vrakus varētu pārcelt uz jau pieminēto kanjonu.

Kā uzskata speciālisti, nebūtu vajadzīgi lieli līdzekļi, lai tur izveidotu īpatnēju brīvdabas muzeju, kas piesaistītu zemūdens tūrisma cienītājus.

Ideju atbalstījis arī Lietuvas kultūras ministrs Arūns Gelūns. Apspriedē atzīts, ka pēc iespējas drīzāk jāsāk zemūdens arheoloģiskā mantojuma objektu atlase, izvērtēšana un iekļaušana Kultūras vērtību reģistrā.

Šīs idejas profesors Žulkus gatavojas izvirzīt apspriešanai arī UNESCO Zemūdens kultūras mantojuma aizsardzības konvencijas zinātniskajā un tehniskajā konsultatīvajā komitejā un Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu aizsardzības padomes (ICOMOS) Starptautiskajā Zemūdens mantojuma zinātniskajā komitejā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!