"''Kultūras skolas somas'' izveide ir viena no nozīmīgākajām dāvanām, kādu mēs kā sabiedrība varam pasniegt savai jaunajai paaudzei, sagaidot Latvijas valsts simtgadi," uzrunā projekta darba grupai norādīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Ministre uzskata, ka bērni un jaunieši ir viena no būtiskajām svētku satura mērķauditorijām. "Kultūras skolas soma" veicinās bērnu un jauniešu izpratni par Latvijas valsts kultūras mantojumu un vēsturi, tostarp par notikumiem, kas veidojuši mūsu valsti pirms simts gadiem un turpina veidot arī šobrīd. "Esmu pārliecināta, ka kultūras mantojuma un laikmetīgās kultūras un mākslas norises, to aktīva izzināšana un līdzdalība tajās palīdzēs rosināt jauniešos vēlmi iesaistīties dažādos procesos un stiprinās piederības izjūtu savai valstij," pauda Melbārde.

Iecerēts, ka "Kultūras skolas soma" dāvās iespēju visiem Latvijas bērniem un jauniešiem regulāri iepazīties ar profesionālās mākslas un kultūras klasiskajām vērtībām un laikmetīgajām izpausmēm, papildinot zināšanas un veidojot izpratni par norisēm arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras, kultūras mantojuma un kinematogrāfijas jomās, informē kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde.

Par "Kultūras skolas somas" galvenajiem pamatprincipiem izvirzīti līdztiesīgums pieejamībā neatkarīgi no bērna dzīvesvietas, daudzveidība, tradicionālās un laikmetīgās kultūras līdzsvars, aktīvas līdzdalības iespēja, kā arī izpratnes, līdzpārdzīvojuma un kritiskas domāšanas veicināšana.

Kā uzsvēra kultūras ministre, jau šobrīd izveidotais kultūras un mākslas piedāvājums bērnu un jauniešu auditorijām ir labs pamats kultūras skolas somas saturam: teātri, muzeji un koncertorganizācijas piedāvā īpašas programmas, notiek dažādi lasīšanas veicināšanas pasākumi, piemēram, "Bērnu žūrija", "Grāmatu starts" un citi, Nacionālā kino centra un Valsts izglītības satura centra kopprojekts "Kino skolās'' palīdz mācību procesā iekļaut Latvijā tapušās filmas, bet Kultūras kanons aicina izzināt kultūras un mākslas notikumus, personības un viņu veikumu. Tomēr jānodrošina piekļuve jau esošajam un jaunizveidotajam kultūras un mākslas piedāvājumam visiem Latvijas bērniem un jāsekmē pašu bērnu un jauniešu aktīva līdzdalība kultūras un mākslas tapšanā.

Projekta īstenošanai izveidota starpinstitucionāla darba grupa Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projektu vadītājas Aijas Tūnas vadībā, kurā darbosies Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule, IZM Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāja Baiba Moļņika, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece kultūras jautājumos Olga Kokāne, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Jevgēnija Butņicka, Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas vadītāja Elīna Baltskara, Daugavpils 10.vidusskolas direktore Valija Salna, Brocēnu vidusskolas vēstures skolotāja, Brocēnu novada izglītības metodiskā darba vadītāja Laura Miķelsone, Rīgas Juglas vidusskolas direktore, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle, pamatskolas "Rīdze" direktore Antra Žukovska, režisore Krista Burāne, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora vietniece kultūrizglītības jautājumos Dace Ziemele, Kultūras ministrijas (KM) Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile, KM Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija, KM Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns, KM Latvijas valsts simtgades biroja projektu koordinatore Rita Dementjeva un KM Stratēģiskās plānošanas nodaļas vecākā referente Lolita Rūsiņa.

Darba grupas dalībnieki savā pirmajā sēdē bija vienisprātis, ka nepieciešams radīt apstākļus, kas veicinātu bērnu iespējas satikt un iepazīt māksliniekus un palīdzētu mākslai un kultūrai kļūt par ikdienas sastāvdaļu gan tiešā mācību procesa gaitā, gan ārpus skolas. "Kultūras skolas somas" piedāvājums jāpadara pieejams arī ārpus Latvijas dzīvojošajiem bērniem un jauniešiem; tas var kļūt arī par labu ideju krātuvi saturīgai ģimeņu un draugu kopā būšanai un svētku svinēšanai.

Šāda vai līdzīga prakse veiksmīgi darbojas daudzās valstīs. Piemēram, Norvēģijā programmā "Den kulturelle skolesekken" mākslinieki viesojas skolās, bet skolēni dodas iepazīt mākslu ārpus skolas. Somijā projekts "Integrētā skolas diena" piedāvā kultūras un mākslas integrēšanu citos mācību priekšmetos. Lielbritānijā tiek veicinātas dažādas radošās partnerības. Vācijā īpaši "kultūras aģenti" saved kopā kultūras iestādes un skolas, lai īstenotu sadarbības projektus. Nīderlandē radīta īpaša "Kultūras karte", kuras īpašnieki ar atlaidēm var apmeklēt mākslas un kultūras iestādes un pasākumus.

Plānots, ka 2017./2018.mācību gadā varētu tikt uzsākts pilotprojekts, bet 2018.gadā paredzēts "Kultūras skolas somu" oficiāli atvērt, pasniedzot to kā dāvanu Latvijas sabiedrībai valsts simtgadē.