Pašlaik ir sākušies operas "Reinas zelts" mēģinājumi, uz kuriem ir ieradies gan viesdiriģents Korneliuss Meisters, gan viessolisti. Vai ceturtdien no rīta un vakarā paredzētie divi operas mēģinājumi notiks, būšot atkarīgs no diriģenta, sacīja Grunde.
Orķestra mākslinieki, kuri ar šo akciju protestē pret zemo atalgojumu un pieprasa atjaunot pilna laika darba slodzi, asinis nodevuši Valsts asinsdonoru centra (VADC) autobusā, kas trešdien bija novietots pie LNO ēkas. Pretēji LNO administrācijas otrdien paustajam VADC atzinis, ka asinis var nodot arī mūziķi, kas tikko atgriezušies no viesizrādēm Krievijā, jo Maskava neietilpstot tajā Krievijas daļā, pēc kuras apmeklējuma ir noteikts vienas nedēļas karantīnas periods un asiņu nodošana nav pieļaujama, paskaidroja Grunde.
Viņš norādīja, ka LNO mākslinieki jau ilgāku laiku gan operas vadībai, gan Kultūras ministrijai, gan valdībai prasa atjaunot pilnu darba slodzi, par to arī adekvāti maksājot, tomēr neviens ar mākslinieku arodbiedrību par to nav vēlējies diskutēt. Nepamanīti palikuši arī draudi par iespējamo streiku. Ja arī tagad netiks izpildītas mūziķu prasības, viņi šo akciju plāno atkārtot vēl pēc deviņām nedēļām.
Savukār LNO administrācija šādu mūziķu protesta formu novērtējusi kā nepieņemamu, jo akcija tiek rīkota laikā, kad Rīgā ieradies gan Meisters, gan citi starptautiski pazīstami solisti, lai sāktu darbu pie Vāgnera operu cikla "Nībelunga gredzens" mēģinājumiem. Operas pārstāvji norāda, ka asins nodošanas akcijas rezultātā no mākslinieciskā viedokļa zaudētāji ir paši mūziķi, kas liedz sev iespēju maksimāli izmantot laiku, lai strādātu maestro Meistera vadībā.
Opera šāda protesta gadījumā neiztiks arī bez zaudējumiem, jo speciāli mēģinājumu norisei par 850 latiem tiek īrētas telpas Rīgas Skaņu ierakstu studijā, savukārt divas orķestra dīkstāves dienas izmaksātu 5300 latus.
Tāpat operas vadība protesta akcijas saista ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām un Grundes, kurš ir arī Stopiņu novada domes deputāts, vēlmi vairot savu atpazīstamību.
Operas administrācija arī uzsver, ka darbinieku atalgojuma līmeņa atjaunošana ir tāsdarba prioritāte. Taču atalgojuma jautājums jārisina konstruktīvi, tāpēc šobrīd sadarbībā ar Kultūras ministriju opera meklē iespējas šī jautājuma atrisināšanai jau šogad. Taču šādas arodbiedrības pielietotās metodes ir nepieņemamas. LNO vadība arī norāda, ka arodbiedrība ar šādām aktivitātēm pārkāpj Darba likumu.
Iepriekš Grunde pavēstīja, ka šajā akcijā sagaida arī citu orķestru mūziķu atbalstu, kuri šo akciju laikā neaizvietos operas štata mūziķus. "Kultūras nozare ir apdraudēta, un mūziķa profesija vairs nav prestiža – tā netiek pienācīgi novērtēta," paskaidroja arodbiedrību vadītājs un piebilda, ka Latvijā ir aptuveni 350 profesionālu mūziķu, kuri saņem izglītībai neadekvātu atalgojumu. Turklāt jau tagad ir jūtamas arvien redzamākas problēmas nokomplektēt orķestrus ar vairāku instrumentu specialitātēm, kurās neviens vairs nemācās.
Arodbiedrības vadītājs uzsvēra, ka pēc šīs akcijas cer atsākt dialogu gan ar operas vadību, gan arī Kultūras ministriju.
Latvijas Nacionālās operas koristi šo iemeslu dēļ vēlējās streikot jau pērn, tomēr Rīgas Centra rajona tiesa pagājušā gada 15.jūnijā nolēma, ka šāds streiks būtu nelikumīgs.