Kultūras pārstāvju piedāvāto ideju attīstīt teritoriju Miera ielā 58 uztvērusi Kultūras ministrija (KM), piedāvājot vietu radošiem eksperimentiem, tomēr ir arī viedoklis, ka drīzāk vajadzētu atbalstīt jau pastāvošās iniciatīvas, norāda laikraksts. Paši idejas autori ir neizpratnē par konkursa prasībām – piedāvāt ne tikai saturisko vīziju, bet arī arhitektonisko risinājumu un apsaimniekošanas plānu. Nedēļu pirms konkursa beigām, 16.septembra, vēl neviens pieteikums nav iesniegts.
Ideju konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs arhitekts Jānis Dripe norādījis, ka galvenais ieguvums no Tabakas fabrikas attīstības būs sakārtota vide. Nodokļu atlaides vai izdevīgākus īres nosacījumus potenciālajiem telpu izmantotājiem nesola, taču reālais valstiskais pienesums būšot paša kvartāla attīstība, kas "jaunajiem māksliniekiem nav paceļama".
Lai arī nav iespējams prognozēt, kas pēc vēlēšanām saimniekos KM, Dripe uzskata, ka izdarīts viss, lai vietu saglabātu radošumam un kultūrai, – panākta vienošanās ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem", piesaistīta arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
"Tabakas fabrikai ir laba novietne pilsētā, ēka pieder valstij, turklāt tā ir labā tehniskā stāvoklī," priekšrocības šīs vietas izvēlei jauna radošā kvartāla veidošanā minējis Dripe. Viņš norādījis arī uz apkaimes radošo atdzimšanu – Miera ielas garumā izstiepušās dažādas mākslinieciskas atpūtas un izklaides vietas, turpat blakus radošos ļaudis pulcē Briāna ielas pagalms ar vairākiem klubiem. Visas šīs vietas tapušas kā privātā iniciatīva.
Dripe atzīst, ka šī ir pirmā reize, kad KM startē kā iniciators radošo industriju telpas radīšanai, tomēr viņš uzsver, ka pilsētvides sakārtošanai ar kultūras akcentu būtu jābūt vienai no valsts prioritātēm.
Ideja par konkrētā nama piešķiršanu kultūrai nākusi no biedrības "Miers", tomēr, tā kā ēka ir valsts īpašums, nācies izsludināt ideju konkursu kvartāla apsaimniekošanai. Līdz 9.septembrim pieteikumus ideju konkursam nebija iesniedzis vēl neviens pretendents, atlikusi gan ir nedēļa, interesi esot izrādījuši aptuveni četrdesmit cilvēku. Tabakas fabrikas "atklājēju" biedrības "Miers" pārstāvis Kaspars Lielgalvis atzinis, ka ir neizpratnē par konkursa nosacījumiem – biedrība ar KM vairāk runājusi par vietu kultūrai, taču rezultātā tiek pieprasīti ekonomiskie risinājumi.
"Uzstādījuma, ka kultūrai jānodarbojas ar uzņēmējdarbību tādā mērā, lai sevi nodrošinātu, nevienā valstī nav. Kultūra jau nav skaistais nams, kultūra ir paši cilvēki, kas tajā darbojas," paudis Lielgalvis.
Dripe atzīst, ka sākotnēji šaubījies, ka Rīgā vajadzīga vēl viena vieta kultūrai. "Mums ir aptuveni septiņi radošie kvartāli, vēl arī atsevišķi punkti pilsētvidē, vai astotais būs piepildīts?" spriedusi arī arhitekte Ieva Zībārte, kura šovasar veica pētījumu "Rīgas radošie kvartāli" ES projekta "Creative Metropoles" ietvaros.
"Ideja par radošuma stiprināšanu Miera ielā ir laba, jo divu gadu laikā tā ir kļuvusi par labi redzamu adresi pilsētā, taču nav pilnīgi nekādu garantiju, ka konkrētā Tabakas fabrika strādās. Radošo industriju daba ir neprognozējama, nav garantiju, ka cilvēki gribēs fabrikā strādāt vai nākt uz pasākumiem," norādījusi arhitekte.
Savukārt kultūras ministre Sarmīte Ēlerte gan uzskata, ka Rīgā kā metropolē radošu vietu nevar būt par daudz.