Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotāji cer uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) atbalstu, lai pirmdiena pēc 2013.gadā paredzētajiem svētkiem būtu noteikta kā brīvdiena.
Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde Dziesmu un deju svētku padomes sēdē stāstīja, ka lēmumu pirmdienu pēc Dziesmu svētkiem noteikt kā oficiālu brīvdienu jau atbalsta Latvijas Pašvaldību savienība, savukārt LDDK šis jautājums izskatīšanai ir iesniegts nesen.
"Šobrīd šis jautājums ir iesniegs LDDK, un sagaidāms, ka viņi tuvākajā laikā nāks kopā, lai par to lemtu. Mēs ceram uz pozitīvu atbalstu. Jāatceras, ka tie nav tikai dziedātāju un dejotāju svētki. Tie ir visas tautas svētki, un arī darba devēji ir tautas sastāvdaļa, tādēļ ceram uz pretimnākšanu," sacīja Melbārde.
Jau ziņots, ka XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV Deju svētki Rīgā notiks no 2013.gada 30.jūnija līdz 7.jūlijam.
Ministru kabinetam izskatīšanai iecerēts virzīt priekšlikumu par 2013.gada 8.jūlija noteikšanu par brīvdienu, nosakot nākamo sestdienu 2013.gada 13.jūliju par darba dienu.
Pirmdienu pēc Dziesmu un deju svētkiem noteikt kā brīvdienu nolemts, domājot par svētku dalībnieku ērtībām un organizatoriskiem aspektiem.
Jau pirmajā Dziesmu un deju svētku padomes sanāksmē padomes locekļi diskutēja par svētku dalībnieku un jo īpaši attālo novadu iedzīvotāju neērtībām, kas rodas, Dziesmu un deju svētkus noslēdzot naktī uz pirmdienu. Lielai daļai dalībnieku no attāliem novadiem mājupceļš noslēdzas jau tuvu pirmās darba dienas rīta gaismai.
Izskatot iespējamos risinājumus, padomes locekļi iepriekš secināja, ka, noslēdzot svētkus vienu dienu agrāk, proti, sestdienā, tas varētu ietekmēt svētku sagatavošanas kvalitāti. Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem Dziesmu un deju svētku padome nolēmusi piedāvāt Ministru kabinetam noteikt pirmdienu pēc svētkiem kā brīvdienu, pārceļot darba dienu uz sestdienu. Latvijā ir pieredze darba dienu pārcelšanā, lai iespējami efektīvāk organizētu brīvdienas. Šādu ideju rosinājuši arī paši Dziesmu un deju svētku dalībnieki, ņemot vērā ilggadēju pieredzi, piedaloties svētku pasākumos.
Dziesmu svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Tās sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem, un padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā.
Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja ir UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa, bet priekšsēdētājas vietnieks ir diriģents Māris Sirmais. Padomē darbojas gan valsts, pašvaldību un kultūras organizāciju pārstāvji, gan kultūras nozaru eksperti, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.
