Uz jautājumu, vai Latvijai vajadzētu pārņemt Igaunijas modeli, kur Dziesmu svētkus organizē kordiriģentu asociācija, Teterovskis atbild noliedzoši: "Manuprāt, mūsu modelis nav slikts, bet tam ir zināmi trūkumi."

Kā vienu no trūkumiem diriģents uzsver cilvēkresursu trūkumu: "Lai noturētu budžetu, Nacionālajam kultūras centram tagad ir ārkārtīgi daudz funkciju, bet cilvēkresursu nav kļuvis vairāk. Rezultātā Latvijā par koriem un vokālajiem ansambļiem atbild viens eksperts Lauris Goss."

Savukārt Dziesmu svētku rīkošanai izveidota atsevišķa komanda, kura pēc svētkiem no LNKC pazūd. Viņš atklāj, ka šobrīd ir divas vadības, proti, LNKC ar tā direktori Signi Pujāti priekšgalā, bet otra – Dziesmu svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča. Viņas pārziņā ir sadarbība ar sponsoriem un pašvaldībām, brīvprātīgie, kolektīvu labsajūta u. c.

"Savukārt ilgtermiņš un lielie konceptuālie jautājumi ir LNKC ziņā. Agrāk arī svētkos pamata cilvēki bija LNKC darbinieki. Tagad – cilvēki, kuri atnāk, izdara labu darbu un aiziet. Tam ir savi plusi un mīnusi. Atnācēji uz laiku līdz galam nepazīst šo ikdienu, tradīcijas un nerakstītos likumus. Toties viņiem ir skatījums no malas un svaiga acs. Visu cieņu Evas Juhņēvičas uzņēmībai, mugurkaulam un spējai pieņemt lēmumus, kas mūsdienās diemžēl ir liels retums – visi grib vadīt, bet negrib pieņemt atbildīgus lēmumus. Bet ir jābūt sūklītim, kas to visu uzsūc un spēj labā gultnē nodot nākotnei. Gaidāmo svētku organizācijas ziņā ir vairāki, ļoti būtiski feileri," atklāj Teterovskis.

Viens no "feileriem" Teterovska skatījumā ir svētku mākslinieciskās padomes nepareiza darbu sadale, kā rezultātā padome spriež par "neapsriežamām un nemaināmām" Dziesmu svētku pamatvērtībām kā, piemēram, to rīkošanas datums, nevis domā par konkrēto svētku māksliniecisko saturu. "Līdz kardināliem jautājumiem bieži nemaz netiekam, jo esam aizņemti ar šādām muļķībām," stāsta Teterovskis.

Viņš arīdzan norāda uz nepilnībām normatīvajos aktos."Dziesmu svētku Goda virsdiriģentam būtu jāsēž goda vietā pie mākslinieciskās padomes galda, bet Virsdiriģentu nolikums to neparedz: viss, uz redzēšanos! Kur Goda tikšanās ar viszinošākajiem tradīcijas kopējiem un ieklausīšanās viņu viedoklī? Saitei ir jābūt ikdienišķai, normālai. Ne velti UNESCO aizstāv mūsu Dziesmu svētku tradīciju nemateriālā kultūras mantojuma sadaļā. Virsdiriģentu nolikumā minēts, ka virsdiriģentus iesaka mākslinieciskais vadītājs, bet nav jau mākslinieciskā vadītāja nolikuma! Šobrīd par māksliniecisko vadītāju var kļūt jebkurš, jo nekur nav pateikts, ka tam noteikti jābūt diriģentam," sašutumu intervijā pauž Teterovskis.