Pēc 2017. gada novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika konsīlijs "Par Latvijas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju"". LZA jau iepriekš norādīja, ka šī konsīlija mērķis ir izvērtēt Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju" atskaņošanas praksi un tās nekvalitatīva izpildījuma radītās sekas. 2018. gada sākumā LZA izplatījusi slēdzienu ar ieteikumiem, kas būtu jāņem vērā kvalitatīvam Latvijas himnas izpildījumam.

Kopumā konsīlijā piedalījās vairāk nekā 30 ekspertu – Dziesmu svētku virsdiriģenti, runas un valodas pedagogi, komponisti, kultūras ministrijas, izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un Saeimas pārstāvji, kā arī vairāki mūzikas pedagogi un publisku pasākumu rīkotāji.

Konsīlija sākumā LZA prezidents, akadēmiķis Ojārs Spārītis uzsvēra, ka LZA ir nevis diskusijas rosinātāja, bet gan mājvieta. Diskusiju rosinājuši diriģenti, mūzikas dzīves vadītāji, kuri savā darbā ir sastapušies ar nepilnībām, kuras diskusiju ceļā varētu pārvarēt. Konsīlija uzdevums ir noskaidrot, kā īsti skanēt Latvijas himnai, kā izpildīt to publiskajos dziedājumos ar cieņu, ar patosu, ar vajadzīgo godu.

Ekspertu domas par konsīlija vajadzību atšķīrās, tomēr sarunā bieži tika uzsvērts, ka himna ir valsts simbols un tās svinīgs un cieņpilns izpildījums nekad nevar zaudēt nozīmi. Vairāki no viņiem atzina, ka himnas izpildījums kļūst arvien sliktāks, arvien retāk himnu izpilda tautā.

Konsīlija dalībnieki uzskatīja, ka problēmjautājumi ir saistīti ar niansēm. Ja tās ir svarīgas, par tām ir jārunā, un Latvijas Nacionālais kultūras centrs apņēmās sarunas turpināt un būt par vidutāju starp KM, kas var rosināt un īstenot uzlabojumus, un māksliniekiem, kuri visprecīzāk spēj izskaidrot problēmas un to radītās sekas.

Konsīlija gaitā tika apspriesti visi mūziķu izvirzītie jautājumi un vairāki papildu jautājumi. Diskusijās iezīmējās divi virzieni – himnas izpildījuma kvalitāte un himnas izpildījuma apstākļi.

Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" atskaņošanas kārtību nosaka likums "Par Latvijas valsts himnu", kas pieņemts 1998. gada 19. februārī. Saskaņā ar šajā likumā noteikto, 1999. gada 12. janvārī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 14 "Kārtība, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti". Likuma pirmajā pantā noteikts, ka "Latvijas valsts himna ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem, kā arī akcentēts, ka "izpildot Latvijas valsts himnu, tās tekstam un mūzikai jāatbilst tekstam un mūzikai, kas apstiprināti ar šo likumu".