Foto: F64
Jau pērnā gada rudenī izskanēja diskusija par to ka aizvien biežāk publiskajā telpā sastopams nekvalitatīvs Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" izpildījums. Neskatoties uz to, ka šī valsts simbola atskaņošana ir stingri reglamentēta, mūziķu aprindās un arī daļā sabiedrības bija radusies pārliecība, ka normatīvais regulējums netiek ievērots, vai tas ir vismaz daļēji uzlabojams.

Pēc 2017. gada novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika konsīlijs "Par Latvijas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju"". LZA jau iepriekš norādīja, ka šī konsīlija mērķis ir izvērtēt Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju" atskaņošanas praksi un tās nekvalitatīva izpildījuma radītās sekas. 2018. gada sākumā LZA izplatījusi slēdzienu ar ieteikumiem, kas būtu jāņem vērā kvalitatīvam Latvijas himnas izpildījumam.

Kopumā konsīlijā piedalījās vairāk nekā 30 ekspertu – Dziesmu svētku virsdiriģenti, runas un valodas pedagogi, komponisti, kultūras ministrijas, izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un Saeimas pārstāvji, kā arī vairāki mūzikas pedagogi un publisku pasākumu rīkotāji.

Konsīlija sākumā LZA prezidents, akadēmiķis Ojārs Spārītis uzsvēra, ka LZA ir nevis diskusijas rosinātāja, bet gan mājvieta. Diskusiju rosinājuši diriģenti, mūzikas dzīves vadītāji, kuri savā darbā ir sastapušies ar nepilnībām, kuras diskusiju ceļā varētu pārvarēt. Konsīlija uzdevums ir noskaidrot, kā īsti skanēt Latvijas himnai, kā izpildīt to publiskajos dziedājumos ar cieņu, ar patosu, ar vajadzīgo godu.

Ekspertu domas par konsīlija vajadzību atšķīrās, tomēr sarunā bieži tika uzsvērts, ka himna ir valsts simbols un tās svinīgs un cieņpilns izpildījums nekad nevar zaudēt nozīmi. Vairāki no viņiem atzina, ka himnas izpildījums kļūst arvien sliktāks, arvien retāk himnu izpilda tautā.

Konsīlija dalībnieki uzskatīja, ka problēmjautājumi ir saistīti ar niansēm. Ja tās ir svarīgas, par tām ir jārunā, un Latvijas Nacionālais kultūras centrs apņēmās sarunas turpināt un būt par vidutāju starp KM, kas var rosināt un īstenot uzlabojumus, un māksliniekiem, kuri visprecīzāk spēj izskaidrot problēmas un to radītās sekas.

Konsīlija gaitā tika apspriesti visi mūziķu izvirzītie jautājumi un vairāki papildu jautājumi. Diskusijās iezīmējās divi virzieni – himnas izpildījuma kvalitāte un himnas izpildījuma apstākļi.

Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" atskaņošanas kārtību nosaka likums "Par Latvijas valsts himnu", kas pieņemts 1998. gada 19. februārī. Saskaņā ar šajā likumā noteikto, 1999. gada 12. janvārī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 14 "Kārtība, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti". Likuma pirmajā pantā noteikts, ka "Latvijas valsts himna ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem, kā arī akcentēts, ka "izpildot Latvijas valsts himnu, tās tekstam un mūzikai jāatbilst tekstam un mūzikai, kas apstiprināti ar šo likumu".

Pilnā vai īsā himnas versija

Foto: Zigismunds Zālmanis (NIKON)

Kā viena no problēmām Latvijas valsts himnas atskaņošanā tika izskatīts jautājums par saīsināto himnas izpildījumu. Himnai ir divas daļas, kas atkārtojas, taču nereti tiek izpildīta tikai viena daļa, piemēram, sporta pasākumos, lai iekļautos himnas izpildījumam paredzētajā laikā un pielāgotos starptautiskajai praksei.

Konsīlija arguments pret saīsinātu himnas versiju bija, ka pieļaujams tikai cieņpilns izpildījums, atbilstoši autora Kārļa Baumaņa melodijai un tekstam.

Ieteikumi

"Himnas īsās versijas izpildīšana ir atļaujama tikai ārkārtas izņēmuma gadījumos, kad to prasa pasākumu organizatoru pamatoti noteikts laika ierobežojums, taču tas nav sporta pasākumos.

Konsīlija dalībnieki ieteica vispirms meklēt risinājumu, palielinot himnas izpildes tempu, nevis to saīsinot. Ieteicamais temps ¼= 96 pēc metronoma.

Tāpat tika rosināts diskusijā vienoties par himnas īsās versijas veidu, pieļaujamību un nepieciešamību, un pieņemtā lēmuma precīzu formulējumu normatīvajā regulējumā. Himnas īsā versija varētu nozīmēt – neatskaņot ievada daļu vai neatkārtot himnas pirmo daļu.

Konsīlija dalībnieki akcentēja, ka nepieciešamas normatīvajā regulējumā precīzāk noteikt, ko nozīmē himnas, vai tās fragmentu, vai tikai himnas melodijas, vai tās fragmentu, lietojums un tiražējums citāta, apdares materiāla vai tamlīdzīgā veidā kā atšķirīga, patstāvīga skaņdarba elements vai kā muzikāls signāls.

Pareizā nots un pakāpe, lai nav grūti dziedāt līdzi

Foto: LETA

Vēsturiskā atskatā tika noskaidrots, ka par himnas tonalitāti un vīru kora basa balss pakāpi nav vienprātības – dažādu periodu nošu tekstos sastopami dažādi varianti. Pašreizējais variants izvēlēts 2003. gadā.

Kā diskusijā uzsvēra vairāki mūzikas profesionāļi, noteikumos noteiktā himnas tonalitāte vienbalsīgam dziedājumam (ar vai bez instrumentāla pavadījuma) – Fa mažors - ir apgrūtinoša līdzdziedāšanai – tā ir par augstu vai par zemu.

Nespēja izdziedāt himnas nošu tekstu attālina himnu no tautas un samazina himnas dziedāšanu tautā.

Ieteikumi

Konsīlija dalībnieki ieteikuši atjaunot himnas otrajā daļā basu līnijas balsvedībā paaugstināto IV pakāpi.

Ieteicamā himnas tonalitāte, dziedot tikai korim (jauktajam korim, sieviešu korim un vīru korim) – ar instrumentālu pavadījumu – Labemol mažors vai cita, atkarībā no kora sastāva.

Ieteicamā himnas tonalitāte vienbalsīgam dziedājumam ar vai bez instrumentāla pavadījuma – Re mažors.

Kā teikts konsīlija kopsavilkumā, ja šie ieteikumi nav pieņemami, par „pareizo" noti un pakāpi ir jāturpina mūzikas speciālistu diskusija un jāvienojas speciālistiem.

Solista izpildījumam jābūt kvalitatīvam

Foto: F64

Plašas diskusijas iepriekš raisīja apgalvojums, ka nav pieļaujams, ka himnu izpilda solists, kas individuālais izpildījums daudzreiz ir kļūdains un neprofesionāls. Šajā jautājumā konsīlija dalībnieku domas atšķīrās.

Konsīlija dalībnieks Arvīds Platpers atgādināja, ka „Dievs, svētī Latviju!" ir radusies kā mākslas dziesma vīru korim četrās balsīs, tā nebija paredzēta kā himna. Jāņa Cimzes darbības rezultātā tā pārtapusi par valsts himnu. "Tāpēc Latvijas himna ir daudzbalsīga. Reti kuras valsts himna ir daudzbalsīga. Himna ir ļoti specifisks mākslas darbs," paudis Platpers.

Tomēr vairāki eksperti uzskatīja, ka iebildums pret solista izpildījumu nav precīzi formulēts, akcentējot, ka nav pieļaujams slikts, likumam neatbilstošs solista izpildījums, taču kvalitatīvs izpildījums nav uzskatāms par necieņu pret himnu.

Ieteikumi

Konsīlija dalībnieki vienojās, ka solo izpildījuma gadījumā nepieciešams precizēt solista izpildījuma iespējamību un nosacījumus – kvalitātes prasība papildus prasībai par cieņpilnu izpildījumu.

Tāpat nepieciešams sekmēt brīvu kolektīva dziedājuma izpildījumu, pieļaujot līdzi dziedājumu arī publiskos un oficiālos pasākumos, taču oficiālajam izpildījumam ir jābūt profesionālam.

Valodas un pareizas, perfektas runas likumību ievērošana

Foto: LETA

Vēl viens diskusijas iemesls konsīlijā bija himnas mūzika un saturs, kam ir jābūt vienotiem, līdz ar to izpildījumā būtiska ir valodas un pareizas, perfektas runas likumību ievērošana.

Valodas un runas speciālisti uzsvēra, ka aktuāla ir līdzskaņu precīza izruna un himnas beigās nav pareizi vilkt „La-a-atvijā". Ir jāpanāk mūzikas un teksta vienotība, skaidra līdzskaņu izruna. Tāpat eksperti norādīja arī uz vairākām citām valodas un runas nepilnībām himnas izpildījumā, uzsverot, ka izrunas neprecizitātes ir sastopamas arī kora himnas dziedājumā, kas publicēts internetā.

Viņiem iebilda Arnolds Klotiņš, sakot, ka par šo jautājumu ir vērts diskutēt tikai profesionāļiem, kas gatavo himnas koncertizpildījumu. Reglamentēt izrunu ar noteikumiem būtu aplamība, jo himnu var dziedāt jebkura sabiedrības grupa, kur izruna nevar būt un nebūs reglamentēti precīza.

Ieteikumi

Konsīlijs vienojās, ka nepieciešams ierakstīt vismaz vienu precīzu Latvijas valsts himnas atskaņojumu ar kādu no valsts profesionālajiem koriem, kur dziedājumā nepazūd teksta būtība, saturs un jēga un vārdi ir skaidri saklausāmi un precīzi izrunāti.

Šādu ierakstu izmantot publiskos pasākumos, to var izmantot mūzikas pedagogi izglītības iestādēs, kordiriģenti kā paraugu, mācot kolektīvus.

Normatīvajos aktos noteikt, ka tikai šāds ieraksts ir jāatskaņo valsts radio un televīzijā, sākot dienas programmu.

Vai himna būs ātrāka, dinamiskāka

Foto: Ilmārs Znotiņš

Vairāki konsīlija dalībnieki uzsvēra, ka nepieciešams paātrināt himnas izpildījumu, tādējādi sporta sacensību reglamentā varētu iekļauties ar pilnas himnas izpildījumu un tai būtu labāks skanējums Dziesmu svētkos.

Turpretī citi eksperti domāja, ka to nevar regulēt un tas vispār nav būtisks jautājums, ja nu vienīgi gadījumā, ja himnu atskaņo kādam ierakstam.

Ieteikumi

Himnas tempu var nedaudz palielināt, nekaitējot izpildījuma kvalitātei. Ieteicamais temps ¼=96 pēc metronoma.

Nav ieteicams himnu izpildīt pārāk strauji, tomēr speciāli noteikumi atskaņošanas dinamikai nav jānosaka.

Sods un atbildība par himnas necienīgu izpildījumu

Foto: LETA

Tāpat konsīlijā tika izskatīts jautājums pat iespējamo sodu par himnas necienīgu izpildījumu. Kā uzsvēra eksperti, himnas izpildījumā nevar būt aizliegumi, tomēr oficiālos un publiskos pasākumos himnas izpildījums ir jāreglamentē un reglaments ir stingri jāievēro. Savukārt par reglamenta neievērošanu var būt tikai lielāks vai mazāks administratīvais sods.

Ar esošo normatīvo regulējumu himnas izpilde ir, no vienas puses, stingri reglamentēta, bet, no otras, arī brīvi interpretējama. Nav arī citu avotu, kuros būtu skaidri definēta klajas necieņas izrādīšana Latvijas valsts himnai un arī pārkāpuma fiksēšana, pierādījumu iegūšana un nostiprināšana ir sarežģīta.

Konsīlija dalībnieki vienbalsīgi piekrita, ka sods par nepareizu dziedāšanu nav pareizā metode. Deputāts un Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvis papildināja ka himna, karogs un ģerbonis ir svēti, bet tie nav neaizskarami. "Tie ir tautas īpašums, tāpēc katra pilsoņa tiesības ir izmantot himnu, kā viņš vēlas. Himna ir tautas lūgšana, bet ticībā neviens nenorāda, kā jālūdz Dievu. Kas ir cieņa vai necieņa – tas ir subjektīvs vērtējums. Vai cilvēks, kurš nav labs dziedātājs, dziedot himnu, izrāda necieņu? Protams, nē, un himnu dziedāt nevar aizliegt," pauda Brīvers.

Ieteikumi

Sods nav galvenais līdzeklis kvalitatīva himnas izpildījuma nodrošināšanai oficiālajos pasākumos, taču, ja sods ir paredzēts, sodīšanas iemesls un veids ir precīzi jāformulē.

Himnas izpildījuma normatīvajā regulējumā ieviest izmantoto jēdzienu skaidrojumus.

Par himnas izpildījuma kvalitāti atbild pasākuma organizētāji, taču viņiem ir jādod iespēja nodrošināt labu himnas izpildījumu.

Vai himnu drīkst dziedāt latgaliski

Foto: DELFI

Mūziķus, kuri rosināja konsīliju, satrauca arī gadījumi, kad Latvijas Valsts himnas tekstu pārveido un oficiālajos pasākumos izpilda dialektā. Kā piemērs tika minēts himnas izpildījums latgaliski Rēzeknē notikušajā Latgales kongresā 2017. gada maijā.

Ieteikums

Ievērot likumā noteikto, ka Latvijas valsts himna jāizpilda latviešu valodā, taču pārdomāt, vai likumā nav jāiekļauj regulējums (atļaut vai neatļaut) par himnas tulkošanu un izpildījumu dialektā.

Vai Latvijai vajag citu himnu

Foto: F64

Tika apspriesti pirms vairākiem gadiem izskanējuši priekšlikumi, izmantot par himnu citu skaņdarbu, piemēram, Raimonda Paula „Manai Dzimtenei", vai Mārtiņa Brauna „Saule, Pērkons, Daugava".

Tāpat Latvijas himna tiek vērtēta kā pārāk lēna, padevīga, lūdzoša. Izskanējis, ka tai būtu jābūt možākai, mobilizējošai uz panākumiem. Piedāvājumu kopš 2010. gada ir bijis daudz.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Radio runas mākslas pedagoģe Anita Grūbe uzdeva retorisku jautājumu – kāpēc himna ir skumja un vai tā ir skumja? "Ja cilvēkam sirdī nav prieka, tad nekas neskan. Latvijas Radio rīta izpildījumā himna ir skumja. Taču tempa ritms ir vārdā – ko grib pateikt. Viss ir atkarīgs – kā diriģents izjūt mūziku. Himnu dzied skumji un nezina vārdus. Tāpēc skolā ir jāiemāca vārdu izpratni, artikulāciju un skaņu. Dziedājumā nevar pazaudēt jēgu, ko izsauc intonācija," pauda Grūbe.

Ieteikums

Nekādā gadījumā nemainīt himnu, kas ir viena no skaistākajām un emocijām bagātākajām himnām pasaulē.

Kā panākt labu himnas izpildījumu

Foto: LETA

Konsīlijā vairākkārt tika uzsvērts, ka pasliktinās ne tikai akadēmiskais himnas izpildījums, bet arī tautā himnu dzied daudz retāk kā, piemēram, 90. gadu sākumā. Daudzi cilvēki, tostarp, bērni, nezina himnas vārdus.

Kā diskusijās sprieda konsīlija dalībnieki, izglītības sistēmā un ģimenē ir jāmāca ne tikai dziedāt himnu, bet arī izprast himnu, ir jāstāsta par tās satura dziļumu, satura simbolisko vēstījumu.

Ar vairākiem priekšlikumiem nāca klajā Guntars Felsbergs, SIA „Mūzikas Centrs" mārketinga direktors, kordiriģents. Piemēram, izveidot viegli pieejamus bez maksas iegūstamus autorizētus himnas izpildījuma avotus, lai, meklējot valsts himnu, tie parādītos kā pirmie avoti; izveidot himnas pareiza izpildījuma lietotni mobilajā telefonā; bērnudārza vecākajās grupiņās un skolās/augstskolās nedēļu sākt ar kopīgu himnas dziedāšanu; rīkot dažādus konkursus par labāko himnas izpildījumu, Rīgā nosaukt ielu Kārļa Baumaņa vārdā; Rīgas Satiksmes un citu pilsētu transporta līdzekļos pirms valsts svētkiem ievietot lasāmu himnas tekstu (nodrukātu reklāmas stendos vai monitoru ekrānos.

Ieteikumi

Kā uzsvēra eksperti, tas ir valsts galvenais uzdevums – sekmēt himnas dziedāšanu. Te svarīga loma ir skolai un izglītībai. Tāpat jāpalielina kora loma izglītības sistēmā un sabiedrībā.

Izglītošanā lielāka uzmanība jāpievērš himnas vārdu, mūzikas un izpildījuma vienotībai, vārdu simboliskajai jēgai un jāveicina himnas dziedāšana.

Jāsakārto esošais normatīvais regulējums, lai novērstu pārpratumus un dažādus Likuma un Noteikumu normu tulkojumus.

Nav pieļaujams pilnīgi brīvs himnas aranžējums, piemēram, izpildīt himnu džeza vai repa stilā, jāpārdomā, vai nav nepieciešams stingrāks regulējums likumā.

Normatīvajam regulējumam atbilstoša himnas izpildījuma pieejamība


Foto: Ieva Benefelde

Mūziķi, kas rosināja konsīliju, uzskatīja, ka ir jāievieš kārtība, ka atbildīgā iestāde – KM nodrošina augsti profesionālus ierakstus – gan vokālus (koris), gan instrumentālus (simfoniskais orķestris, pūtēju orķestris), gan arī kopā vokāli simfoniskus skanējumus. Nozīmīgu pasākumu organizatoriem himnas atskaņošanai ir jāizmanto tikai šie ieraksti, ka sir saņemami elektroniskā veidā. Taču, tika akcentēts, ka ar ierakstu lietošana nav jāpārspīlē, jo tas sekmēs nedziedāšanu

Ieteikums

Izveidot Latvijas Republikas mājas lapu, kur būtu ērti un bez maksas iegūstama pamatinformācija par Latviju un tās simboli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!