Pavisam nosacīti par dizaina balvu varētu uzskatīt arī Grāmatizdevēju asociācijas rīkoto "Zelta ābeles" skati, kas formāli gan skaitās atzinība par grāmatu mākslu, tomēr atlases īpatnību dēļ labs grafiskais dizains tajā vēl nav kļuvis par centrālo vērtību. Reizēm dizaineri kāpj uz skatuves arī divu lielāko ikgadējo kultūras balvu ceremonijās, ko rīko Latvijas Sabiedriskie mediji un laikraksts "Diena".
Šogad tam visam klāt nākusi jauna iterācija, Latvijas Dizaina balva, kam pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas jākļūst par nacionālas nozīmes pasākumu. Gada sākumā tika izsludināta darbu iesniegšana, februāra laikā no 147 pretendentiem tika atlasīti 20 finālisti, un 3. martā mēs uzzinājām, ka jaunās balvas galvenais laureāts ir radošo industriju vidē jau labu laiku pazīstamais datu vizualizācijas rīks "Infogram", un abpus tam uz imaginārā pjedestāla stāv arī Ilzes Kalnbērziņas-Praz stendu dizains izstādei Civilizācijas nospiedumi un Krišjāņa Jermaka bērnu divritenis "Brum Brum". Vēl līdz 9. aprīlim uzvarētāju un finālistu darbi apskatāmi izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, bet jebkurā citā laikā – balvas mājaslapā dizainabalva.lv. Tās uzbūve, starp citu, ļautu tai ar laiku pārvērsties par svarīgu, ļoti nepieciešamu un vispatverošu Latvijas dizaina informatīvo vietni, kurā vienuviet, labā latviešu un angļu valodā aprakstīta, krātos labākā Latvijas dizaina notikumu hronika. Nevienai citai privāti vai sabiedriski organizētai mediju iniciatīvai tas dažādu iemeslu dēļ līdz šim vēl nav izdevies.
Valsts galvenā dizaina notikuma potenciāls ir arī pašam balvas uzstādījumam. Tās organizētāji ir pirmie, kas skaidri un nepārprotami definējuši, ka uzmanības centrā ir jāliek dizaina domāšana un autora attieksme pret uzdevumu. Šādā skatījumā produkta amatnieciskā kvalitāte ir tikai loģiska darba sastāvdaļa, nevis tā galvenais aspekts, savukārt nominantu dalīšana formālās žanriskās kategorijās kļūst acīmredzami nevajadzīga. Citu kultūras nozaru balvas ar to joprojām turpina mocīties, dažbrīd tuvodamās šim radošās domāšanas prioritātes principam, bet bieži atkal krizdamas atpakaļ formālā projektu šķirošanā pēc ražošanas paņēmieniem, produktu tipiem un tamlīdzīgi. Turpretim, tieši atmetot šādu formālismu, labs dizains var tikt atklāts daudz plašākā kultūras procesu, notikumu un fenomenu laukā. Un, ja jaunās balvas standarts tiks noturēts, tad tā tiešām varētu kļūt par prestižāko radošo balvu valstī.
Šāda iespēja iebūvēta arī pasākuma organizācijā. Standarta un principu noturību pirmos trīs gadus garantēs viena komanda, un "H2E" birojs Ingūnas un Holgera Eleru vadībā šobrīd tiešām ir ietekmīgākā un savā attieksmē viskonsekventākā dizaina institūcija Latvijā, kam to varētu uzticēt.
Sekojot balvas gaitai, viena otra izbrīnīta uzacs pacēlās tāpēc, ka vairums darbu, kas iekļuva pirmajā finālistu izlasē, ir labi zināmi un tiek apspriesti jau ilgāku laiku un "gada notikuma" kontekstā vairs nešķiet svaigi. Bet šis apstāklis savā ziņā ir jaunās balvas ambīciju pieteikums. Tā startē kā savdabīga "nulles deklarācija", atlasot vērtīgāko un aktuālāko, kas visos dizaina segmentos Latvijā ir sakrājies vairākos pēdējos gados, un liekot to par atspēriena slieksni balvas turpmākajai attīstībai. Formāls atskats uz tikai iepriekšējā gadā sastrādāto, nedodot pirmajai starptautiskajai žūrijai iespēju iepazīt vietējā dizaina tendences plašākā laika griezumā, jauno balvu drīzāk diskreditētu. Faktiski tikai tā ir iespējams kļūt par jaunas tradīcijas dibinātāju, nevis kādas bijušās mantinieci vai pārņēmēju.
Balvas pirmā oficiālā ceremonija pati gan radīja vieglu neērtības sajūtu ar tās dramaturģisko nenoslīpētību un neveiklo telpas organizāciju. Taču tā faktiski ir visu svinīgo ceremoniju pastāvīga problēma Latvijā. Pirmkārt, Latvijas publika, vienkopus sapulcināta liela cilvēku masa joprojām ir galvenais neērtības avots. Mēs vēl neprotam ērti un nepiespiesti justies kopā nedz teātrī, nedz koncertos, nedz ballēs, nedz mītiņos. Pat uz ielas ne. Tas ir galvenais, ar ko jārēķinās pasākumu organizatoriem gan vakara dramaturģijas, gan telpu iekārtojuma ziņā. Otrkārt, tautā mīlētas aktieru un televīzijas šovu sejas ar savu rutinzēto atraktivitāti reti izrādās labi oficiālu sarīkojumu scenāristi, ja šis uzdevums paļāvīgi tiek atstāts tikai viņu pašu ziņā. Parasti izgāžas arī nozares profesionāļu mēģinājumi glābt situāciju vai pašiem uzņemties vēsi lietišķa vakara vadītāja pienākumus. (Zinu to, jo pats tā esmu iekritis.) Skatuviskums un laba pasākuma vadība arī ir dizains, rūpīgas domāšanas un neviltotas attieksmes rezultāts.
Foto: Latvijas Dizaina gada balvas 2017 finālisti
