Video redzams arī pieminekļa autors Kārlis Zāle, kurš piedalās Brīvības pieminekļa apdares darbos.
Hronikas "Brīvības pieminekļa apdares darbi" autors nav zināms.
Tāpat līdz 2. decembrim Latvijas Nacionālā arhīva administrācijas ēkas logos Rīgā (Šķūņu ielā 11) skatāma izstāde "Brīvības piemineklis. 1935. — 2015." Arhīvs ar šo izstādi vēlas pieminēt Brīvības pieminekļa gadskārtu un iepazīstināt sabiedrību ar dokumentārām liecībām, kas glabājas Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Izstādē izmantoti dokumenti no LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva un LNA Latvijas Valsts arhīva.
Kā vēsta Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvji, sākuma iecere bija veidot pieminekli Brīvības cīņās kritušo piemiņai. Laika gaitā Brīvības piemineklis kļuvis par latviešu tautas vienotības, neatkarības, brīvības un Latvijas valstiskuma simbolu.
Latvijas tauta brīvprātīgi saziedoja 3 000 000 latu pieminekļa izveidei.
Latvijas Nacionālajā arhīvā atrodas ievērojams daudzums dokumentāru liecību par Brīvības pieminekļa ieceres veidošanos un attīstību, par pieminekļu metu konkursa organizēšanu un vērtēšanu, sākot jau ar 20. gadsimta divdesmito gadu pirmo pusi. Dokumenti plaši atspoguļo pieminekļa projektēšanu un celtniecības darbus. Kinodokumentos var vērot gan pieminekļa pamatakmens ielikšanu, gan tā svinīgo atklāšanu.
Laiku lokos piemineklis savā pakājē ir piedzīvojis gan Latvijas armijas parādes, gan Trešā reiha, gan PSRS militāristu demonstrācijas un PSRS okupācijas laikā veidoto izolāciju no tautas.
20. gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē piemineklis ir tā vieta, kur atraisās tautas pašapziņa un piederības sajūta šai zemei. Ar Latvijas neatkarības atgūšanu 1991. gadā, Brīvības piemineklis atguvis savu patieso vērtību un nozīmi. Šeit tauta pulcējas gan valstij svarīgās dienās, gan arī dažādos Rīgas pasākumos, vēsta Nacionālā arhīva pārstāvji.
Dokumenti no Latvijas Nacionālā arhīva:
