Pirms 80 gadiem, 18. novembrī, Rīgā tika atklāts Brīvības piemineklis. Latvijas Nacionālais arhīvs aicina apskatīt izstādi "Brīvības piemineklis. 1935-2015" un vēsturiskus kadrus no laika, kad piemineklis tapa.
Video redzami hroniku sižeti par Brīvības pieminekļa tapšanu: Brīvības pieminekļa pamatakmens likšanas ceremonija, Brīvības pieminekļa veidošanas process un Brīvības pieminekļa atklāšanas ceremonija 1935. gadā.
Kā vēsta Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvji, sākuma iecere bija veidot pieminekli Brīvības cīņās kritušo piemiņai. Laika gaitā Brīvības piemineklis kļuvis par latviešu tautas vienotības, neatkarības, brīvības un Latvijas valstiskuma simbolu.
Latvijas tauta brīvprātīgi saziedoja 3 000 000 latu pieminekļa izveidei.
Dokumenti no Latvijas Nacionālā arhīva:
Latvijas Nacionālajā arhīvā atrodas ievērojams daudzums dokumentāru liecību par Brīvības pieminekļa ieceres veidošanos un attīstību, par pieminekļu metu konkursa organizēšanu un vērtēšanu, sākot jau ar 20. gadsimta divdesmito gadu pirmo pusi. Dokumenti plaši atspoguļo pieminekļa projektēšanu un celtniecības darbus. Kinodokumentos var vērot gan pieminekļa pamatakmens ielikšanu, gan tā svinīgo atklāšanu.
Laiku lokos piemineklis savā pakājē ir piedzīvojis gan Latvijas armijas parādes, gan Trešā reiha, gan PSRS militāristu demonstrācijas un PSRS okupācijas laikā veidoto izolāciju no tautas.
20. gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē piemineklis ir tā vieta, kur atraisās tautas pašapziņa un piederības sajūta šai zemei. Ar Latvijas neatkarības atgūšanu 1991. gadā, Brīvības piemineklis atguvis savu patieso vērtību un nozīmi. Šeit tauta pulcējas gan valstij svarīgās dienās, gan arī dažādos Rīgas pasākumos, vēsta Nacionālā arhīva pārstāvji.
Arhīvs ar šo izstādi vēlas pieminēt Brīvības pieminekļa gadskārtu un iepazīstināt sabiedrību ar dokumentārām liecībām, kas glabājas Latvijas Nacionālajā arhīvā.
"Ir ierasts, ka zinām tēlnieku Kārli Zāli kā Brīvības pieminekļa autoru, bet arhitekta veikums ir ne mazāk nozīmīgs. Ievērojama vieta šajā izstādē ir atvēlēta arhitekta Ernesta Štālberga veikumam, projektējot šo pieminekli un vadot tā celtniecības darbus. Izstādē izmantotie kino dokumenti rada priekšstatu ne tikai par dažādajām norisēm pie pieminekļa, bet veido klātesamības sajūtu pagājušajā laikā," norāda izstādes veidotāji.
Izstādē izmantoti dokumenti no LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva un LNA Latvijas Valsts arhīva.
Izstāde apskatāma no 2015. gada 11. novembra Latvijas Nacionālā arhīva administrācijas ēkas logos Šķūņu ielā 11.
