Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete pastāstīja, ka Kultūras diena būtu jāpopularizē, negrozot likumu par svētku un atzīmējamām dienām. Šo viedokli sliecas atbalstīt arī vairākums šīs komisijas deputātu. Tādējādi Kultūras dienu varētu atzīmēt līdzīgi kā Dienu bez auto un tamlīdzīgi.
Kultūras dienu rosināts atzīmēt 15.aprīlī - šajā dienā 1935.gadā Baltajā namā Vašingtonā tika parakstīts līgums par mākslas un zinātnes iestāžu un vēstures un arhitektūras pieminekļu aizsardzību jeb Rēriha Pakts. Doma par to, ka nacionālajām svētvietām jābūt īpaši aizsargājamām Nikolajam Rēriham radās 1903.gadā, kad viņš kopā ar sievu Helēnu bija devies ceļojumā pa četrdesmit senajām pilsētām.
Ar kolēģiem no Igaunijas šis jautājums vēl nav pārrunāts, taču Lietuvas deputāti piekrituši Kultūras dienu atzīmēt, nemainot kalendāru.
Jautājumu par Kultūras dienas atzīmēšanu nākamnedēļ skatīs arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Arī tās vadītāja Ingrīda Circene norādīja, ka ideja būtu atbalstāma, taču nevajadzētu tādēļ grozīt likumu. "Tā jau skaisti skan," piebilda Circene.
Savukārt Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dace Vizule aģentūrai BNS sacīja, ka priekšlikums 15.aprīli Latvijā pasludināt par Kultūras dienu nācis no Starptautiskā Rērihu centra Latvijas nodaļas.
KM, ņemot vērā jautājuma kultūrvēsturisko nozīmīgumu, noskaidrojusi, ka tikai vienā no 14 valstīm, kurās 15.aprīlī atzīmē Kultūras dienu, tas notiek valstiskā līmenī - tas ir Lietuvā.
Pārējās valstīs šī diena tiek atzīmēta pēc nevalstisku un sabiedrisku organizāciju iniciatīvas.
Arī ministrija uzskata, ka Kultūras diena Latvijā būtu atbalstāma, bet ne valstiskā līmenī - šajā dienā Latvijā būtu veicināmas nevalstisko un sabiedrisko organizāciju aktivitātes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
