Foto: LETA

"Kultūras finansējumam, lai arī to piešķir valsts, jābūt neatkarīgam no politikas," komentējot pakāpenisku Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) pāreju uz jaunu finansējuma modeli, 11. septembrī LNT raidījumā "900 sekundes" pauda VKKF vadītājs Edgars Vērpe.

Viņš uzsver, ka politiķi nedrīkst iespaidot kultūras saturu. Taču šobrīd viņi to var darīt, dodot vai nedodot naudu.

Atgādinām, ka valdība šā gada 4. septembrī lēma, ka līdz ar 2022. gadu VKKF budžetu veidos daļa no alkohola akcīzes, tabakas akcīzes, izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem.

"To mēs redzējām krīzes laikā, ka mierīgi var paņemt nost un pateikt, ka kultūra ir Maslova piramīdas pašā augšā un bez tās mēs varam iztikt," intervijā saka Verpe.

Kā pozitīvo piemēru viņš min kaimiņvalsti Igauniju, kur kultūras finansējuma budžets ir no nodokļiem. "Mums krīzes laikā zaudējums bija 74 procenti, bet igauņiem – tikai 17 procenti. Protams, nodokļu ieņēmusi kritās, bet tas tik un tā ir nesamērojami. Attieksme "pret" bieži vien ir cilvēkiem, kuri kultūru nelieto, līdz ar to viņiem ir grūti par kultūru lemt," saka Vērpe.

"Es regulāri komunicēju ar Igaunijas un Lietuvas Kultūrkapitālu fondu vadību. Igaunijā fonda budžets ir divas reizes lielāks gandrīz visu pastāvēšanas laiku, ņemot vērā, ka igauņi paši kā tauta ir mazāk. Lietuvā savulaik bija mazāk, bet arī tagad viņiem ir gandrīz divas reizes lielāks budžets, jo arī viņi pārgāja uz finansēšanu no tiem "netikuma nodokļiem". Bet par pārfinansēšanu… Es nezinu, kas Latvijā bez "Parex Bankas" būtu pārfinansēts."

Jautāts par turpmāko kultūras finansējuma budžetu, VKKF vadītājs saka, ka šobrīd nevar būt lejupejas ceļa, ir jābūt normālai attīstībai.

"Būtiski, lai nebūtu strauji kāpumi un kritumi, kā tas mums ir bijis līdz šim. Kultūras procesā, lai tas normāli attīstītos, ir jābūt paredzamībai. Ar to gan mēs nevaram lepoties. Tas, kas notiek politikā ir to ļoti ietekmējis. Es novēlētu tādu "Zviedrijas garlaicību", kad paredzams, nedaudz pieaugošs budžets, lai cilvēki var strādāt un radīt tās vērtības, kas pēc tam kļūst par mūsu nacionālajām vērtībām, ko mēs liekam muzejam, skatāmies filmas, teātra izrādes, kas vairo mūsu pašapziņu. Nacionālā kultūra ir tas, kādēļ šī nācija pastāv."

Jau ziņots, ka VKKF šoruden svin 20 pastāvēšanas gadu jubileju. Šajā laikā tas kļuvis par nozīmīgāko kultūras atbalstītāju Latvijā. 20 gadu laikā Latvijas kultūras attīstībai un atbalstam piešķirts vairāk nekā 132 miljonus eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!