Foto: LETA
Funkciju auditam Latvijas Nacionālajā operā (LNO) jānotiek ciešā sadarbībā ar nozares ekspertiem, jo kvalitatīvam izvērtējumam nepieciešamas plašas zināšanas par operas darba specifiku, intervijā aģentūrai BNS sacīja LNO direktors Andrejs Žagars.

"Man nav šaubu, ka to audita daļu, kas saistīta ar Latvijas likumdošanu un finanšu darbības analīzi, var veikt ļoti profesionāli un kvalitatīvi. Bet svarīgi ņemt vērā, ka vienīgajam valsts operteātrim pēc likuma operai ir jāveic desmit dažādas funkcijas, tas nozīmē, ka audita veicējam ir arī jāzina žanra specifika, kas pieprasa konkrētu orķestra mūziķu, kora mākslinieku un baleta, operas solistu skaitu," teica operas direktors.

Piemēram, Riharda Štrausa mūzikā orķestrī var būt nepieciešami 100 mūziķi, Igora Stravinska partitūrā – 80, vēl citā – 55. "Viņi nevar vienkārši pateikt: "Samaziniet orķestri!" Mums pēc likuma ir jāspēlē dažāda mūzika, kurā nepieciešams dažāda lieluma orķestris," skaidroja Žagars.

"Tāpat balets – ir ļoti precīzi jāzina, cik klasiskajā baletā vajag dejotājus un dejotājas. Es ļoti ceru, ka auditori ar mums sadarbosies, lai šis rezultāts būtu kvalitatīvs," pauda LNO direktors.

Izvērtējot operas funkcijas, būtu jāņem vērā arī ļoti lielais operas skatuves iekārtu nolietojums – daudzām iekārtām jau ir vairāk kā desmit gadu un tās ir katastrofālā stāvoklī. "Tāpat ir ar ēku – šī ir vēsturiska ēka, kurā ir pietiekami neaprīkota skatuve, jo vēsturiskām ēkām ir daudz dažādu ierobežojumu. Līdz ar to mums ir ļoti daudz roku darba un finansiāli neizdevīga nakts darba, lai mēs varētu izrādīt pietiekamu skaitu izrāžu un gūt ienākumus, kas veido ļoti svarīgu budžeta daļu," norādīja Žagars.

Viņš minēja, ka līdzīgs audits operā iepriekš noticis tikai 90.gadu beigās, kad to bez atlīdzības veikuši Privatizācijas aģentūras konsultanti no Vācijas, kas bijuši lieli opermūzikas mīļotāji. Toreiz tas palīdzējis - tā laika kultūras ministrei Karinai Pētersonei bijis uzskatāmi redzams, cik maksā gandrīz 16 tūkstošus kvadrātmetru liela vēstures pieminekļa uzturēšana un cik naudas vajag pie tā brīža algu līmeņa, lai veiktu nepieciešamās funkcijas.

"Es ceru, ka mums būs laba sadarbība un šis audits ļoti noderēs gan mums, gan ministrijai," teica Žagars.

Jau vēstīts, ka kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende janvārī piedāvāja Žagaram noslēgt terminētu līgumu ne ilgāk kā uz gadu ar konkrētiem uzdevumiem tuvāko triju mēnešu laikā, tostarp operā būtu jāveic jauns finanšu un funkcionālais audits.

Funkciju audits operā Kultūras ministrijai izmaksās teju 13 tūkstošus latu, un to veiks kompānija "Ernst & Young Baltic". Līgums ar auditorfirmu par auditu operā tika noslēgts 22.februārī, un tas būs jāveic divu mēnešu laikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!