Kultūras ministrijas (KM) darba grupa, kas pagājušajā nedēļā izvērtēja operas finanšu situāciju, secināja, ka būtu jāpārskata pastāvīgās piemaksas pie algām, kā dēļ varētu ietaupīt virs 92 tūkstošiem latu gadā.
"Labākajiem baleta un operas solistiem tā ir vienīgā materiālā motivācijas iespēja. Maijā tika atvērts Vācijas darba tirgus arī Latvijas pilsoņiem, un Vācijā ir 90 operteātru," viņš brīdināja.
Žagars norādīja, ka augstākais štata atalgojums operas un baleta solistiem ir 500 latu pirms nodokļiem, kas, viņaprāt, ir necienīgs šai profesijai Latvijā.
"Lai mēs varētu viņus kaut cik motivēt, mums ir koplīgums ar abām [baleta un operas darbinieku] arodbiedrībām, kurā noteikts, ka par atsevišķu uzdevumu izpildi ‒ vidējā vai pirmā plāna lomām ‒ tiek saņemtas piemaksas. Labākajiem mūsu māksliniekiem piemaksas sasniedz 150‒200%. Mēs nevaram samazināt šīs piemaksas, jo, pirmkārt, būs ļoti sarežģīti mainīt koplīgumu, un, otrkārt, viņiem nebūs motivācijas šeit strādāt," sacīja Žagars.
Savukārt administrācija piemaksas saņemot tikai par "būtisku funkciju izpildi" un tie darbinieki, kuriem ir svešvalodu prasme, kas nepieciešamas starptautisku projektu īstenošanai. Augstākā piemaksa administrācijā esot 60%.
"Uz kopējo budžetu ‒ 5,8 miljoniem ‒ 100 tūkstoši piemaksām, es uzskatu, tā nav liela summa, ja mēs gribam noturēties un būt teātris ar to vārdu un līmeni, kāds mēs esam," viņš klāstīja.
Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) atzina, ka šis ir rūpīgi diskutējams jautājums, jo ir jāsaprot, "ko mēs gribam, ko mums vajag un ko mēs varam atļauties".
Viņa uzsvēra, ka ir "rīcības ministre" un vēlas atrisināt problēmas ar operu, tomēr situācijā, kad LNO nespēj ievērot finanšu disciplīnu, nav gatava parakstīt līgumu ar Žagaru bez stingriem nosacījumiem par rīcību nākotnē.
Jau vēstīts, ka kultūras ministre iepriekš neapstiprināja atkārtoti operas direktora amatā Žagaru, kurš bija vienīgais pretendents konkursā uz šo amatu un kuru virzīja arī KM izveidotā konkursa komisija. Ministre savu lēmumu pamatoja ar iespējamām nopietnām finanšu problēmām operā.
Tomēr piektdien Jaunzeme-Grende pieļāva, ka ar Žagaru varētu noslēgt terminētu līgumu ne ilgāk kā uz gadu ar konkrētiem uzdevumiem tuvāko triju mēnešu laikā. Tostarp operā būs jāveic jauns finanšu un funkcionālais audits. Viņa uzstāj arī uz likuma par operu grozīšanu, lai paplašinātu operas valdi no pašreizējā viena līdz trim valdes locekļiem, kā arī uz sabiedrības uzticības padomes izveidošanu, kas sekotu LNO darbībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
