Žurnāls "Kino Raksti" 15 gadus pēc žurnāla dibināšanas un iznākšanas drukātā versijā "pārceļas" uz digitālo vidi un turpmāk būs pieejams internetā, informē žurnāla galvenā redaktore kinožurnāliste Kristīne Matīsa.
Portāls "Kino Raksti" jaunajā dzīvē saglabā satura kvalitātes kritērijus, pie kādiem turējies drukāta izdevuma periodā, bet izmanto arī virtuālās vides sniegtās papildu iespējas, tostarp iespēju sasniegt un ieinteresēt daudz plašāku auditoriju, konsekventi un profesionāli nodarbojoties ar Latvijas un pasaules kinomākslas izpēti un popularizēšanu.
Žurnāls arī digitālā vidē turpina kopt tādas tradicionālās rubrikas kā "Recenzija", "Festivāls", "Saruna", "Reportāža", "Kino vēsture", "Vārds jaunajiem" un citas, kā arī rada dažas jaunas, piemēram, "Kolēģa blogs", kuru pirmajā mēnesī uzsāk režisore un rakstniece Kristīne Želve.
Jaunums ir arī žurnāla "Kino Raksti" ciešāka sadarbība ar enerģisko apvienību "KinoBlogeri.lv". Digitālās vides sniegtās iespējas izmanto rubrika "Bez subtitriem", kur atrodami Latvijas Nacionālās bibliotēkas kinoliteratūras jaunumi un saites uz vērtīgām publikācijām svešvalodās - patlaban angļu, vācu, krievu un zviedru, tuvākajā laikā arī spāņu, norvēģu, dāņu un citās valodās.
Vēl viena jauna rubrika portālā ir nosaukta profesionālās vides terminā "Coming soon", un tā šoreiz stāsta nevis par topošu filmu, bet par grāmatu - tajā ietilps viss, kas palika aiz kadra Ievas Ozoliņas filmā "Mans tēvs baņķieris". "Kino Raksti" publicē Borisa Osipova stāstu meitai par to, kā viņš pazaudēja banku un bēga no Latvijas. Savukārt tīri praktiskām kinovides vajadzībām kalpo jaunā rubrika "Sludinājumi", kurā šobrīd meklē scenāristu un konkrētu grāmatu, piedāvā krāsu korekcijas pakalpojumus un vēsturisku kinotehniku, stāstīja Matīsa.
Portāla "kinoraksti.lv" dzimšanas diena sakrīt ar Rīgas starptautiskā kino festivāla ("RigaIFF") atklāšanu, tāpēc daļa materiālu vēsta par festivāla piedāvājumu. Vairāki materiāli veltīti arī nacionālajam filmu festivālam "Lielais Kristaps", savukārt "Recenzijas" žanra paplašinājums ir Kristīnes Želves pārdomas, ko ierosinājusi Venēcijas Zelta lauvas laureāte "Iztālēm" ("From Afar"), un Dmitrija Ranceva padziļinātā analīze par Andreja Zvjaginceva filmu "Leviatāns".
Rubrikā "Reportāža" novērtējams fotogrāfa Ivara Burtnieka redzējums par Lailas Pakalniņas jaunās spēlfilmas "Ausma" uzņemšanas procesu, rubrikā "Kinovēsture" - Rīgas Kino muzeja jaunās izstādes kontekstā saruna ar animatori un mākslinieci Maiju Brenci. Uz kinovēsturi šoreiz attiecināmi arī rubrikas "Personība" materiāli, kas veltīti kinodramaturgam Armīnam Lejiņam (1938-2015), bet rubrikā "Vārds jaunajiem" debitē Latvijas Kultūras akadēmijas studente Zane Timoņina, kura šogad agrā rudenī pavadīja divas nedēļas Venēcijas kinofestivālā, strādājot Eiropas jauniešu žūrijā.
Portālā visgarākais materiāls šobrīd ir kinofestivāla "2Annas" iniciētā diskusija, kurā Daira Āboliņa, Dāvis Sīmanis, Kristīne Želve, Juris Poškus, Kristīne Matīsa un Marta Herca diskutē par to, vai sieviešu un vīriešu attiecības Latvijas filmu nozarē ir problēma, vēstīja žurnāla galvenā redaktore.
Žurnāls "Kino Raksti" iespiesta izdevuma formā ir nodzīvojis garāku mūžu nekā jebkurš cits līdzšinējais neatkarīgās Latvijas izdevums par kino jebkuros laikos. Žurnāls dibināts 2000. gadā, līdz 2005. gadam iznāca 12 numuri redaktora Agra Redoviča vadībā, pēc nelielas pauzes žurnāla iznākšana atsākās 2007. gadā un kopš tā laika izdoti 34 numuri redaktores Kristīnes Matīsas vadībā. Šie pēdējo septiņu gadu žurnāli PDF formātā lasāmi žurnāla elektroniskajā arhīvā.
Matīsa akcentēja, ka digitālajā vidē žurnāla materiāli ar jauniem rakstiem tiks papildināti vidēji trīs četras reizes nedēļā, nepretendējot uz ziņu portāla ritmu, bet dodot laiku katra raksta izlasīšanai iedziļinoties.
Portāls "Kino Raksti" jaunu dzīvi sācis, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam, tā jaunais izdevējs ir biedrība "Ekrāns", kam ir cienījama pieredze dažādu filmu nozares projektu realizācijā. Žurnāla galvenā redaktore ir kinožurnāliste Kristīne Matīsa, portāla redaktore - kultūras žurnāliste Antra Bērtule.
