Par to savā profilā sociālajā tīklā "Facebook" pavēstījis kādreizējais Ministru prezidents Māris Gailis.

Jau šā gada pavasarī Rīgas Starptautiskā kinofestivāla rīkotāji vēstīja par Sukuta veselības problēmām, aicinot nodot asinis viņa atbalstam. Sukuts pēdējos desmit gadus dzīvoja Spānijā, bet pēdējās mūža dienas pavadīja dzimtenē, pirmdien ziņo "lsm.lv".

Sukuts pagājušā gadsimta 80.gados uzņēma tādas dokumentālās filmas kā "Balss", "Vieta zem saules" un "Solo", darbojās arī kā producents un scenārija autors. 1986.gadā viņš izveidoja filmu skati "Arsenāls", kas vēlāk izauga par starptautisku kinofestivālu.

Māris Gailis portālam "lsm.lv" uzsvēris, ka viņi ar Sukutu bijuši draugi vairāk nekā 30 gadus. Ļoti bieži viņš nācis talkā ar kādu padomu.

"Nu, un, protams, brīnišķīgais "Arsenāla", Rīgas Videocentra laiks, tas radošais [periods], kad piedalījāmies Atmodā, tikai savā sfērā, palīdzot to dokumentēt un dodot iespēju strādāt. Tās bija faktiski viņa idejas. Viņš bija fantastisks ideju ģenerators! Ārkārtīgi žēl. Tas bija vesels laikmets. Man jāsaka, ka mēs varam viņam pateikt paldies, ka vismaz divas jauniešu paaudzes ir izaudzinātas ar "Arsenāla" filmām"," izteicies Gailis.

Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, Sukuts mācījies Rīgas 49. vidusskolā, bijis Jaunā starptautiskā kino centra direktors, "Andalūzijas suns" idejiskais tēvs, kino foruma "Arsenāls" organizētājs un vadītājs. 1995. gadā ievēlēts par Berga bazāra asociācijas valdes priekšsēdētāju no 2001 gada līdz 2007.gadam bijis SIA "Rīgas videocentrs" valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks.

2009. gada decembrī nākusi klajā Sukuta grāmata "Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture", kas veltīta starptautiskajam kinoforumam "Arsenāls"