Kā vēsta Latvijas Mākslinieku savienība, Ranka dzimis 1934. gada 15. aprīlī Jaungulbenē. Mākslinieks aizgājis mūžībā šī gada 13. aprīlī.

Informācija par atvadīšanos no Rankas vēl tiks precizēta.

1953. gadā viņš absolvējis Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, bet 1959. gadā - Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Viņa diplomdarbs "Meliatori" tapa Eduarda Kalniņa vadībā.

No 1952. gada ar gleznām un grafikas darbiem Ranka piedalījās izstādēs, bet 1966. gadā aizsāka radošo darbību tēlniecības nozarē.

Latvijas Mākslinieki savienība norāda, ka Rankas daiļrade bijusi ļoti ražīga, un ar enerģisku aizrautību viņš nepagurdams mūžu veltīja gan grafikas, gan glezniecības darbu radīšanai, bet it īpaši – tēlniecībai.

Savai izjūtai un rokrakstam raksturīgo vitālo, smagnēji dinamisko tēlu izveidei akmens skulptūrās, viņš izvēlējās tiešās kalšanas metodi akmenī. Nozīmīga bija Rankas iniciatīva izveidot skulptūru ekspozīciju vidē, netālu no savām mājām un darbnīcas ekspozīcijā "Ulamula" Mārupītes krastā, Rīgā. Iesākums brīvdabas ekspozīcijai ir viņa darbi, kas tika pārvesti pēc personālizstādes Tēlnieku namā 1975. gadā. Līdz ar privātu iniciatīvu, varas pārstāvjiem to izprotot un atbalstot, aizsākās projekts par Tēlnieku parku, Rīgā, kur 80. gados aktualizējās tēlniecības simpoziju kustība Latvijā, kas arī vēlāk attīstās tālākā ekspozīcijas izveidē Mārupītes dabas parkā.

Latvijas kultūrā īpaši nozīmīgs ir viņa veidotais Tautasdziesmu parks – Dainu kalns un Dziesmu dārzs (1985), kurā izvietotas 26 Rankas veidotās skulptūras. Tā ir vērienīgākā viena autora ekspozīcija, kas apvienota vienkopus un veltīta mūsu tautas dzīvesziņai.

Ranka veltījis pieminekļus un zīmes gan vēsturiskiem notikumiem - uzvarai pār bermontiešiem 1919. gadā (Rīgā, 2002. gadā), pieminekli politiski represētajiem (Gulbenē, 1999. gadā), komunistiskā terora upuru piemiņai (Smiltenē, 1990. gadā), 2. Pasaules karā kritušajiem (Siguldā, 1979. gadā), "Celties cīņai 1905" (skvērā pie Dailes teātra, Rīgā, 1974. gadā) –, gan portretējot nozīmīgus kultūras un zinātnes darbiniekus – akadēmiķi Jāni Stradiņu (2004), komponistu Pēteri Vasku (2001), rakstnieku Jāni Jaunsudrabiņu (1975), valodnieku Kārli Egli (1973). Tāpat viņa darbi ietver memoriālās skulptūras un kapa pieminekļus - E. Liepam (Meža kapi, Rīgā, 1971. gadā), J. Pētersonam (Meža kapi, Rīgā, 1974. gadā), aktierim Harijam Liepiņam, (Raiņa kapi, Rīgā, 2001. gadā).
Mākslinieka radošais sniegums guvis augstu novērtējumu – apbalvots ar Latvijas Republikas ,,Triju zvaigžņu" ordeni; Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvu; Norvēģijas Karalistes Sv. Olafa ordeni. No 1992. gada Indulis Ranka bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, privātkolekcijās un citviet.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Induļa Rankas ģimenei un kolēģiem.