Foto: Publicitātes foto

Lielajai mūzikas balvai 2012 kategorijā Gada jaundarbs izvirzīts Mārtiņa Viļuma skaņdarbs "Tvyjōraan", kas pirmo reizi izskanēja 2012. gada 3. novembrī Lielajā ģildē, "Sinfonietta Rīga" un diriģenta Normunda Šnē izpildījumā.

Mārtiņš Viļums studējis kompozīciju Rīgā un Viļņā, kur absolvējis Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmiju. Patlaban šīs augstskolas lektors. Ieguvis pirmo vietu UNESCO starptautiskajā komponistu sacensībā "Rostrum". Dzīvo Viļņā, interesējas par lietuviešu folkloru, spēlē folkroka grupā un raksta mūziku teātra izrādēm.

Skaņdarba nosaukums – "Tvyjōraan" komponista pašradītajā valodā nozīmē "Parādības". Viņš pats uzskata, ka šo skaņdarbu droši vien nebūtu viegli ierāmēt kādā tradicionālas izpratnes (simfonijas / kamersimfonijas) formā. Drīzāk to varētu dēvēt par simfonisku tēlojumu.

"Šī ir viena no manām subjektīvākajām kompozīcijām, kuras idejas un skaņu procesu veidolu pamatā ir dzīves laikā kā dažādu pasauļu pieskārieni iezīmējušies mentāli redzējumi. Pasaules izpeld no mijkrēšļiem, rūsas, apputējušiem rakstiem, apdzeltējušiem un aizmiglotiem atmiņu skatiem. Saprotams – šie muzikālie veidojumi gala rezultātā ir abstraktas skaņu formas, kuras katrs uztvers citādi, veidos savas "smilšu pilis", "vēju" un "jūru"... Mūzika ir cita zeme un noslēpums, kuru katrreiz radām sevī no jauna. Reizēm tā ir gaiša un skaidra, reizēm apdzisusi un blāva. Skaņdarba rakstīšanas procesā meklēju balansu starp iedzīvinātu un apstādinātu laiku – starp notikumiem/parādībām un to kontemplāciju," stāsta Mārtiņš Viļums.

"Kompozīcijas formveides principi aktualizējami dažādu skaņu telpu polifoniskā perspektīvā. Atšķirīga skanējuma telpu kompozicionālā izveide balstīta uz manis paša jau agrāk izkristalizētiem mikrosonoristiskās kompozīcijas principiem – skaņu tembrālās, mikrointonatīvās attiecības gradējamas triju sonoro lauku polifonā muzikālā materiāla reljefā, kura atšķirīgas pakāpes veido: skaidri artikulētu skaņu telpa (ietver dinamizēta tembra, ritma, skaļuma un augstuma–melodijas artikulācijas aspektus); foniskās skaņas (vāji artikulēti skaņas parametru aspekti, jeb "pusskaņas"); ēnu skaņas (izvērsti un attīstīti skaņas attaca elementi), kuras formējamas bez izteikta, stabila skaņu augstuma (piem., šņākoņa)," izsmeļoši paskaidro skaņdarba autors.

Jau ziņots, ka portālā "Delfi" līdz 18. februārim norisinās Lielās mūzikas balvas 2012 publikas balsojums, par savu simpātiju var nobalsot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!