Kristofers Volšs (Christopher Walsh) ir amerikānis. Viņš ir dziedātājs, diriģents un rakstnieks, kurš kopš pagājušā gada vasaras dzīvo Latvijā, lai būtu vietā, kas viņu savaldzināja ar savu kultūras bagātību un kormūzikas dziļajām tradīcijām. Šobrīd Kristofers dzied korī "Kamēr..." un strādā par diriģenta asistentu jauktajam korim "Dziesmuvara".
"Viņš ir ļoti talantīgs, uzticams un stabils kolektīvā, profesionāls," Kristoferu Volšu slavē kora "Kamēr…" diriģents Jānis Liepiņš. "Viņam ASV iegūta ir muzikālā izglītība, Volšs arī papildus mācās pie Māra Sirmā. Katrs koris varētu priecāties par šādu dalībnieku. Īsts patriots."
Kā sarunā ar "Delfi" atklāj Liepiņš, Kristofers Volšs nav pirmais amerikānis korī "Kamēr…". "Arī pagājušajā gadā mums bija viens dziedātājs no ASV. Šogad korī bez Krisa dzied vēl viens, taču viņš drīzumā dosies prom, jo beidzas viņa mācību gads Latvijā. Savukārt Kristofera Volša stāsta ir tāds skaists piemērs… Viņu Latvijā ir savaldzinājusi ne tikai kormūzika, bet arī izveidojušās tuvākas attiecības ar vienu no kora "Kamēr…" dziedātājām. Šobrīd abi jau ir saderinājušies," atklāj diriģents.
Par to kā amerikānis Kristofers Volšs atklāja sev Latviju ar kormūzikas starpniecību, viņa paša stāstījumā.
"Amerika nereti tiek dēvēta par lielo iespēju zemi. Tomēr izrādījās, ka man Latvija spēj piedāvāt daudz aizraujošākus piedzīvojumus un panākumu iespējas, nekā es jebkad būtu varējis sapņot savā dzimtenē," savu stāstu sāk Velšs.
"Pirms četriem gadiem mana dzīve mainījās uz visiem laikiem. Apmeklēju jauniešu kora "Kamēr..." koncertu, toreiz vēl diriģenta Māra Sirmā vadībā. Viņi dziedāja Pētera Vaska, Ērika Ēšenvalda un leģendārā igauņu komponista Arvo Perta skaņdarbus. Toreiz koris turēja publiku savā varā, koncertā bija bija arī amerikāņu diriģenti. Dziedājums bija precīzs, spēcīgs un emocionāls. Man bija jādzird vēl!"
"Ar Maiami Universitātes atbalstu es viesojos Latvijā 2012. gada vasarā, lai asistētu mēģinājumos šīs valsts labākajiem kolektīviem – Latvijas Radio korim, Valsts akadēmiskajam korim "Latvija" un, protams, "Kamēr..."," stāsta mūziķis.
"Gan dziedātāji un diriģenti, gan administratīvais personāls bija atsaucīgi un viesmīlīgi, atbildēja uz visiem jautājumiem, kas man radās par šīs mazās valsts dziļo kormūzikas kultūru."
"Jebkas, ko es iemācījos par Latviju, tās mūzika un cilvēki iedvesmoja mani iedziļināties, "rakt tālāk". Intensīvajos vasaras kursos apguvu latviešu valodu un atgriezos Maiami universitātē, lai mācītos tautas dziesmas ar jaunizveidoto latviešu kori. Mēs iepazinām mūziku ar mīlestību un cieņu; tā bija pieredze, ko mēs nekad neaizmirsīsim."
"Tomēr nekas nevar aizstāt īstu, tīru mantu. ASV piedāvā virkni iespēju dziedātājiem un diriģentiem uzstāties visaugstākajā līmenī, bet mums trūkst kultūras dziļuma, nacionālās infrastruktūras un sabiedrības intereses par kormūziku, kāda tā ir Latvijā."
"Pagājušajā gadā es pārvācos uz Latviju, lai kļūtu par daļu no šī kormūzikas brīnuma. Sāku dziedāt korī "Kamēr...", mācīties pie Māra Sirmā un atradu darbu – esmu diriģenta asistents jauktajam korim "Dziesmuvara"."
"Pēdējo deviņu mēnešu laikā esmu ne tikai kļuvis par labāku diriģentu un mūziķi, bet arī iemācījies, ko kormūzika nozīmē Latvijai un tās iedzīvotājiem. Esmu šeit silti uzņemts, pateicoties maniem draugiem un kolēģiem, visas durvis ir bijušas atvērtas, lai izbaudītu Latvijas kultūras skaistumu."
Kordziedāšana visspilgtāk parāda – ko nozīmē būt latvietim: darba ētiku, lai sagatavotu nevainojamu priekšnesumu skatei, dedzību, kas liek dziedātāja acīm kļūt mitrām ik reizi, kad jādzied "Pūt, vējiņi!"; pārpildītās koncertzāles koru uzstāšanās laikā un kormūzika televīzijā un pat radio, kas skan Rīgas taksometros."
"Es mīlu savu dzimteni, bet mājas esmu atradis Latvijā, starp cilvēkiem, kas dzied."
Raksts tapis sadarbībā ar "Latvijas Institūtu".
