Šī jums Latvijā būs jau trešā uzstāšanās reize. Kā tas nākas, ka atkal un atkal pie mums atgriežaties? Vai ar Latvijas klausītājiem jums izveidojusies emocionāla saikne?
Man par jūsu zemi un Latvijas sabiedrību ir lieliskas atmiņas. Mani vienmēr uzņēmuši ar lielu siltumu, klausītāji bijuši dāsni, draudzīgi un līdzdalīgi. Tāpēc arī ar entuziasmu atgriežos, lai no visas sirds censtos radīt svētku brīdi tiem, kuri godina mani ar savu klātbūtni, un caur mūzikas skaistumu dāvāt kādu miera mirkli.
Nesen jums bija diezgan neparasta uzstāšanās, proti, Verdi teātrī Pizā jūs koncertējāt kopā ar humanoīdu robotu "YuMi", kas diriģēja simfonisko orķestri. Pastāstiet mums par to nedaudz vairāk! Vai tiešām mūziķi un arī jūs spējāt nonākt uz viena viļņa ar robotu?
Runājot vairāk nekā tikai par iespējamo empātiskās saiknes nodibināšanu ar robotu uz diriģenta pjedestāla, es vēlos uzsvērt, ka šai kustībai, kas jau ir plaši izplatījusies, nudien ir potenciāls un vērtība. Manuprāt, roboti arī mūzikas jomā dara to pašu, ko jau dara daudzās citās jomās – sākot no mikroķirurģijas un beidzot ar rūpniecību. Galu galā – vairāk nekā 100 gadus mūziku (un arī balsi) var ierakstīt, tādējādi klausīties to atkārtoti, un teju pirms 50 gadiem tika radīts modulārais sintezators (tā sauktais semplers – red.). Kas zina – varbūt pēc pusgadsimta visi koncerti vai vismaz mēģinājumi būs pilnībā robotizēti.
Manuprāt, mākslas būtība, pirmkārt, ir cilvēka sirds un dvēsele, emociju nodošana, bet robotiem šo kvalitāšu trūkst. Vai tiešām domājat, ka arī mākslā roboti kādudien spētu aizstāt cilvēkus?
Mūzika ir dvēseles balss, un dvēsele ir cilvēka privilēģija, jā. Taču arī aiz robotu žestiem vienmēr slēpjas cilvēks – viņa jūtīgums un radošums, kas vajadzīgs arī tehnoloģijas radīšanā.
Jūs esat uzstājies prezidentiem, pāvestiem un karaliskajām ģimenēm. Vai ir kāda nozīme tam, ka auditorija ir "izsmalcinātāka", vai arī pret katru uzstāšanos izturaties ar vienlīdz lielu atbildību?
Vairāk nekā 20 gadu es koncertēju pa visu pasauli, bet vēl joprojām katra uzstāšanās mani aizrauj, katrs koncerts man rada satraukumu un prieku. Tās visas man ir svarīgas un neatkārtojamas tikšanās – saku to patiesi, bez lieka izskaistinājuma. Ja runa ir par māksliniecisko sniegumu – ar vienlīdz lielu atdevi es uzstājos gan teātrī vai milzu arēnā, gan slimnīcā, skolā vai cietumā.
Jūs esat apbrīnojami produktīvs – kopš deviņdesmitajiem teju ik gadu ir iznācis pa albumam, kam seko koncerti, kā arī dalība citos muzikālos un mākslinieciskos projektos. No malas raugoties, jūsu dzīve šķiet kā nebeidzams radošais karuselis. Radošiem cilvēkiem parasti ir nepieciešams pārdomu laiks, kurā atskatīties uz padarīto un uzkrāt spēkus nākamajiem projektiem. Vai tā ir arī ar jums, vai arī koncertos pietiekamā daudzumā saņemat atpakaļ atdoto enerģiju?
Par savas profesijas ritmu nudien maksāju ar fizisko un psiholoģisko nogurumu, taču es nekad neaizmirstu, cik priviliģēts esmu, ka par savu darbu varu dēvēt savu lielāko aizraušanos… Tāpēc es nevaru sūdzēties. Pati mūzika man palīdz atjaunoties, kā arī tās radītais efekts, ko es uztveru katrā uzstāšanās reizē. Taču primārais enerģijas avots ir manas ģimenes siltums. Manā profesijā atvaļinājumam ir nedaudz cita nozīme, nekā parasti ar to tiek saprasts. Man un manai sievai Veronikai atvaļinājums ir tad, kad varam saulrietā klusumā pastaigāties gar jūru...
Savas karjeras laikā esat uzstājies uz prestižākajām pasaules skatuvēm kopā ar talantīgākajiem planētas māksliniekiem. Vai ir vēl palicis kāds nepiepildīts sapnis? Ideālais koncerts?
Karjeru var salīdzināt ar māju, kura ir uzbūvēta no daudziem ķieģeļiem, no kuriem katrs pilda svarīgu funkciju, – pretējā gadījumā māja var sabrukt. Man ir bijuši koncerti neskaitāmās valstīs, sākot no piramīdām un beidzot ar Brīvības statuju, no Veronas amfiteātra līdz "Metropolitan" operai Ņujorkā…
Runājot par sapņiem muzikālajā jomā – piepildīju to pirms dažām nedēļām, organizējot koncertu Kolizejā, kas ir slavenākais itāļu arhitektūras piemineklis pasaulē. Labdarības pasākuma "Celebrity Fight Night" ietvaros tur uzstājos kopā ar Eltonu Džonu un daudziem citiem saviem draugiem māksliniekiem. Taču "ideālais koncerts" vienmēr ir katrs mans nākamais koncerts, kurā es atkal mēģināšu darīt visu iespējamo, lai dāvātu mieru un optimismu saviem klausītājiem.
