Šogad Dzintaru koncertzāle svin 80 gadus kopš Mazās zāles – pirmās slēgtas konstrukcijas koncertzāles Latvijā – atklāšanas 1936. gadā.

Par godu šim notikumam Dzintaru koncertzāle kopā ar citiem koncertu rīkotājiem sagatavojusi plašu pasākumu programmu visa gada garumā ar izcilu Latvijas un pasaules mākslinieku piedalīšanos, portālu "Delfi" informēja Dzintaru koncertzāles pārstāvji.

Svētku kulminācijas koncertā 4. jūnijā klausītājus gaida tikšanās ar Maestro Raimondu Paulu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Andra Pogas vadībā, pianistu Antonu Ļahovski, dziedātājiem Kristīni Prauliņu, Sabīnu Mustajevu, Intaru Busuli, Daumantu Kalniņu un Latvijas Radio bigbendu.

Koncerta pirmajā daļā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā atskaņos Riharda Štrausa simfonisko poēmu "Tila Pūcesspieģeļa draiskie nedarbi", Ādolfa Ābeles "Vīziju" un Emīla Dārziņa "Melanholisko valsi". Savukārt pianists Antons Ļahovskis, kura interpretācijas izceļas ar dižciltīgu dziļumu, būs solists Sergeja Rahmaņinova Rapsodijā par Paganīni tēmu.

Ādolfa Ābeles "Vīzijas" ietvērums koncerta programmā ir zīmīgs – līdzās Jāzepa Mediņa simfoniskajam tēlojumam "Latvju zeme", Jēkaba Graubiņa simfoniskajam rondo "Terases" un Emīla Dārziņa "Melanholiskajam valsim" tieši "Vīzija" skanējusi 1936. gada 27. jūnija koncertā, atklājot ne vien jauno vasaras koncertsezonu, bet arī atjaunoto Dzintaru koncertdārzu.

Foto: Publicitātes attēls
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents Andris Poga, runājot par Dzintaru koncertzāles jubilejas koncertu, neslēpj: "Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim ir liels prieks un pagodinājums piedalīties Dzintaru koncertzāles jubilejas koncertā. Daudzu gadu garumā Dzintari orķestrim bijusi regulāra koncertvieta vasarā – sadarbībā ar izciliem solistiem un diriģentiem orķestris šeit piedzīvojis neskaitāmas muzikālas virsotnes, tāpēc vēl jo vairāk svarīgi, ka jubilejas reizē varam atskaņot mūziku, kas lieliski atspoguļo orķestra iespēju spektru un daudzējādā ziņā godina arī koncertzāles vēsturi."

Koncerta otrajā daļā klausītājus iepriecinās Raimonda Paula melodijas, kuras pats Maestro atskaņos kopā ar Latvijas Radio bigbendu un populāriem latviešu džeza māksliniekiem: Kristīni Prauliņu, Intaru Busuli un Daumantu Kalniņu, kā arī jauno un talantīgo dziedātāju Sabīnu Mustajevu no Uzbekistānas, kura jau plūkusi laurus vairākos starptautiskos konkursos, bet pavisam nesen konkursā "Riga Jazz Stage 2016" ieguva Maestro Raimonda Paula balvu, kā arī skatītāju simpātiju balvu.

Leģendārais komponists un pianists Maestro Raimonds Pauls, kuram šī gada 12. janvārī apritēja 80. gadskārta, gatavojoties Dzintaru koncertzāles 80 gadu jubilejai, atzīst, ka ir "ļoti patīkami, ka Dzintaru koncertzālei ir tikpat, cik viņam – tas ir vienreizējs gadījums! Astoņdesmit gadu laikā tik daudz kas noticis." Īpaši šim vakaram tapuši aranžējumi košākajiem numuriem, kuriem publika visskaļāk aplaudējusi Maestro jubilejas koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Foto: Publicitātes attēls
Vēsturiskā Dzintaru koncertzāle ir pirmā slēgtas konstrukcijas koncertzāle Latvijā, kas tika atklāta 1936. gada vasarā pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta. Ēka ir unikāls Jūrmalas koka neoklasicisma arhitektūras paraugs ar nacionālā romantisma iezīmēm, kuras centrālās ieejas vestibila interjerā iestrādāti mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumi. Dzintaru koncertzāle ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis un kopā ar visu kompleksu iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Tomēr lielākā Dzintaru koncertzāles vērtība ir unikālā akustika, ko novērtējuši gan mākslinieki, gan klausītāji. Dzintaru koncertzāles Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbībai Dzintaru koncertzālē norisināties visa gada garumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit