Mani lielie mīluļi. Paraugdžeki. Ja nebūtu viņu, labākās 80. gadu rokgrupas sauktos "Motley Crue" un "Poison". "Guns N' Roses" izdevās izglābt rokmūziku brīdi, kad tā draudēja kļūt komiska. Defekts pārtapa efektā.
Man joprojām šķiet, ka Dafs ir apskaužami skaists ar savu baseni pie ceļa.
Man joprojām šķiet, ka viss Aksls ir viens vienīgs lēkājošs "Fuckin' Rock n'Rooooooll!!!".
Man joprojām šķiet, ka Slešs ar savu "Gibsson" giču izskatās kā sengrieķu skulptūra. Un visi pārējie puikas arī.
Man joprojām tas viss pēc 30 gadiem sasodīti patīk.
Lai arī kā vēlējos aptvert visu GNR vēsturi, desmitniekā netika nekas no pēdējām divām platēm – "The Spaghetti Incident?" un "Chinese Democracy".
Gandrīz viss viņu labākais satilpis divos citos albumos – debijas platē "Appetite For Destruction" (1987) un dubultajā "Use Your Illusion" (1991). Katram šim albumam liels stāsts apakšā, bet visam pāri dziesmas.
Desmitnieks tāds monolīts. Neizkustināsi. Aiz strīpas šoreiz "Live And Let Die", "It's So Easy", "Ain't it Fun", "Nightrain", "Chinese Democracy", "Yesterday's", "My Michele" un pat "Since I Don't Have You".
Tad nu aiziet!
10. Knockin'On Heaven's Door (1990)
Mūsu jaunības skaļākā Boba Dilana dziesma. Savu lielāko brīdi piedzīvoja 1992. gada pavasarī "Wembley" stadionā, Fredija Merkūrija piemiņas koncertā.
Nedaudz personīgu sajūtu – ilgus gadus sapņoju par diviem brīžiem, ko gribu piedzīvot savā "Guns N' Roses" koncertā (kuru nekad necerēju sagaidīt). Viens no tiem bija šīs dziesmas "bridge" fināls – meiteņu koris ceturto reizi a capella nodzied zīmīgo rindu, un, sākas beigu kulminācija (ierakstā 4m:45s).
9. "Patience" (1989)
Pēc reibinošās debijas, 1988. gadā tika izdota īpatnēja plate "G N' R Lies" – četras pavisam agrīnas koncertu versijas un četras smukas, akustiskas dziesmas.
Šī bija lielākā. Končos pūlis svilpo un dedzina savas šķiltavas. Un žilbina telefonus.
8. "Don't Cry" (1991)
Dziesmu iepazinu 1991. gada rudenī, klausoties Arvīda Mūrnieka radio raidījuma "Būsim pazīstami" Top 20 svētdienas vakarā. Šī bija pirmā vieta tajā mēnesī. Dziesmas video redzams uzraksts "Wheres Izzy". Pamatsastāva balsts, ģitārists Izijs Stradlins pats pameta grupu īsi pirms video filmēšanas. "Don't Cry" bija sacerējis tieši viņš.
Beigu sākuma pats sākums.
Ilgus laikus mans mīļākais video. Vispār, vispār mīļākais.
7. "You Could Be Mine" (1991)
Mana satikšanās ar grupu.
Pāris mēnešus pirms "Don't Cry", 1991. gada vasara, Dārziņi. Draugam Mikam Dārziņu vasarnīcā ir (uzmanību!) satelītšķīvis un MTV! Iznākusi bija varenā Arnolda visu laiku lielākā filma "Terminator 2" ar šo dziesmu priekšgalā. Un ar līdzvērtīgu videoklipu, ko es, pavēris muti, Dārziņos skatījos.
"Guns N' Roses" pavēra ieejas durvis A klasei. Un ielika tajās kāju.
6. "Welcome To The Jungle" (1987)
Tas gičas ievads...
"D'You know, where the fuck you are!?!?!"
Faktiski pirmais skaļais "Guns N' Roses" singls. Ievaddziesma albumam, kas ir un vēl kādu laiku būs veiksmīgākā debijas plate mūzikas vēsturē. Daudzās aptaujās pieminētā kā labākā "Guns GUNS N'ROSES dziesma. Un vispār labākā visu laiku hardrock dziesma.
5. "Civil War" (1991)
Fanu dievināts darbs, radies vēl krietni pirms sava albuma. Dziesma ar diviem dažādiem piedziedājumiem, kas mijas starp pantiņiem.
"Civil War" savulaik pat nebija sava kārtīga video. Tai pat laikā savējie to joprojām uzskata par mākslas darbu, kura laikā nedrīkst runāt. Tikai, pieturot emociju, dungot līdzi. Un tad, lūdzu, arī emocijām ļaut vaļu.
What's so civil about war, anyway?
4. "Estranged" (1994)
Noslēdzošais no astoņiem(!) oficiālajiem singliem "Guns N' Roses" albumam "Use Your Illusion". Iznāca trīs gadus pēc pašas plates.
Deviņas minūtes garais darbs atgādināja kārtīgu "Pink Floyd" piegājienu – vairāki dziesmas bloki, neizsekojami pantiņi un skanīgi ģitāras solo.
Un deserts visam – mūzikas vēsturē sestais dārgākais videoklips, kas vislabāk atspoguļoja grupas tā laika episko piegājienu – "Noīrēsim kārtīgu tankkuģi, lai var no tā ielēkt okeānā..."
3. "Paradise City" (1988)
Otrs mans gaidītākais brīdis "Guns N' Roses" sapņu koncertā bija šīs dziesmas paši pirmie Sleša akordi. Akordi, kas ceļ kājās pat jau iemigušos.
Mūžīgais grupas koncertu fināls. Jestrākā grupas dziesma, kas lieliski iederētos mūsdienu festivāla nakts deju pludmalē kopā ar "AC/DC" un "Rage Against The Machine".
Arī nospēlēta "Queen" atvadu koncertā "Wembley" stadionā, 1992. gada pavasarī. Vienmēr skaļi, enerģiski un skaisti. Ar svilpīti.
2. "November Rain" (1992)
Ko vēl tur piebilst? Brīnišķīgs video, skaistākā lēnā dziesma pasaulē. Visi apklust, gaisā šķiltavas un sarunas par to, ka... nē... neviens šoreiz nerunā.
Labākais, ko deviņdesmito sākums mums devis.
Slešs mūžīgi šīs dziesmas kontekstā tiek nominēts kā "Best guitar solo ever" (Labākais ģitāras solo". Un vēl tā baznīca klipā... Un tas dziesmas fināls...
Kopumā izcili.
1. "Sweet Child O'Mine" (1988)
Ģitāra neskan. Tā šoreiz dzied. Atliek iemirdzēties pirmajām notīm, un tavā telpā kā fejas, sāk lidināties sarkanas rozes. Un parādās tas pats smaids, kas tevī vienmēr ir bijis. Un izrādās, ka šī dziesma patīk visiem Tavā ballītē, ieskaitot pat to kluso meiteni stūrī.
Radusies, kā Sleša ģitāras rotaļa pirkstu trenēšanai, tā pārtapusi mega hitā, kas galīgi vairs nav spēlēšanās. Ieskaitot viņa lielisko solo, kas dziesmu nolicis uz "Guns N' Roses" augstākā pakāpiena.
