Imants Kokars diriģēs Raimonda Paula dziesmu "Manai dzimtenei", bet Gido Kokars kāps uz virsdiriģentu podesta ar Zigmara Liepiņa "Svētī debesīs šo zemi". Koncertā izskanēs arī komponista Mārtiņa Brauna sarakstītais veltījums brāļiem Kokariem – sasauksmes dziesmu "Brāli", kas lielkoncerta programmā iekļauta kopkora izpildījumā.
Bernība un skolas gadi
Mūzikas pedagogi, izcilu mūzikas kolektīvu dibinātāji, dvīņubrāļi Imants un Gido Kokari dzimuši 1921. gadā Gulbenē. Bērnību diriģenti pavadījuši Vecgulbenes pagasta "Avotiņos". Viņu vecāki bija lauku cilvēki, taču saistīti ar mūziku - tēvs spēlēja klarneti, bet mātei patika dziedāt.
Imants atceras: "Mēs jau kopš bērnības bijām nodevušies mūzikai. Bērnībā mums bija brāļu Kokaru vokālais kvartets, orķestris un kapela." Ozolkalna pamatskolā brāļi darbojās korī un orķestrī. Mācības turpinājās Cēsu, Jelgavas un Rēzeknes Skolotāju institūtā.
Karš izjauca brāļu tālākos dzīves plānus, līdz viņi atkal satikās Cēsīs, kur Imants Kokars studēja Cēsu Skolotāju institūtā, vadīja jaukto kori, studijas apvienojot ar mācībām Cēsu mūzikas vidusskolā. Viņš bija arī Cēsu rajona pūtēju orķestra virsdiriģents.
Gido Kokars izglītību turpināja Cēsu Mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļā un strādāja par dziedāšanas skolotāju. 1950. gadā Cēsu Skolotāju institūta koris ieguva pirmo vietu "Dziesmu karos", kur pirmoreiz plašak izskanēja talantīgo diriģentu – brāļu Kokaru vārds.
Konservatorija un pirmie panākumi
Teodors Kalniņš rosināja Imantu iestāties Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. Pēc Kalniņa aicinājuma jaunais diriģents strādāja par kormeistaru Latvijas Radio korī. Interese par mūziku no jauna saveda brāļus kopā – abi Rīgā mācījās vienā augstskolā, vienā fakultātē, vienā nodaļā un vienā kursā.
Gido kļuva par Jāņa Ozoliņa audzēkni, Imantu Kokaru uzņēma Mendeļa Baša klasē.
Mācības augstskolā brāļi Kokari savienoja ar darbu Rīgas Pedagoģiskajā institūtā un dibināja savus pirmos korus. Kopš sešdesmitajiem gadiem brāļi Kokari ir Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas pasniedzēji, profesori un kopš 1990. gada – Zinātniskās padomes locekļi.
Kormūzikas leģendas
1969. gadā maestro Imants Kokars dibina Rīgas kamerkori "Ave Sol" un kļuva par tā galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju. "Ave Sol" guvis panākumus "Dziesmu karos", kā arī aktīvi koncertējis visā pasaulē. 2000. gadā "Ave Sol" māksliniecisko vadību Maestro uztic dēlam – Uldim Kokaram. Maestro Imants Kokars vadījis arī korus "Dziedonis" un "Beverīna", ir skolotāju koru un studentu kustības "Gaudeamus", kā arī Kamerkoru festivāla dibinātājs Latvijā un Starptautiskā kamerkoru festivāla iniciators. Arī Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētki ir Imanta Kokara lolojums, viņš bijis pieprasīts starptautisku kora festivālu žūrijas loceklis.
Gido Kokars ir skolotāju kora "Daina" dibinātājs, ilggadējs kora "Daile" vadītājs, gaidīts svētku viesdiriģents Zviedrijā, Vācijā, Itālijā un Čehijā. Arī viņš, tāpat kā brālis, ieguvis godpilno virsdiriģenta statusu astoņos Dziesmu svētkos.
Imants Kokars un Gido Kokars apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni un ir Latvijas Lielās mūzikas balvas ieguvēji.
Meistars.Dziesma.Leģenda
Jau ziņots, ka vērienīgais, Rīgas jubilejai veltītais lielkoncerts ar klasisko Dziesmu svētku repertuāru notiks 20. augustā plkst.20.00 Mežaparka Lielajā estrādē.
Kopumā svētkos izskanēs deviņu komponistu un diriģentu tandēmu populāru dziesmu programmas, kuras publika jau iemīļojusi, tās klausoties un dziedot vairākās paaudzēs. Tie ir skaņdarbi, kas kļuvuši par leģendām. Par leģendām kļuvušas ne vien dziesmas, bet arī komponisti, diriģenti, kori, dziedātāji un dejotāji, kas pieder Rīgas dziesmu un deju meistaru "cunftei".
"Rīga ir meistaru pilsēta", norāda svētku lielkoncerta režisors Uģis Brikmanis, apvienojot lielkoncertā gan kora dziedājumu, gan dejotāju meistarību un bagātīgu vizuālo ekrāna materiālu.
Biļetes uz koncertu nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs un www.bilesuparadize.lv