Jaundarbu atskaņos kvartets "ReDo" – Konstantīns Paturskis (vijole), Kristiāna Ozoliņa (vijole), Dāvis Sliecāns (alts), Pēteris Ozoliņš (čells). Darba pirmatskaņojumu klātienē uzraudzīs pats komponists.
Dmitrijs Kurļandskis ir 1976. gadā dzimis krievu komponists. Līdzās Sergejam Ņevskim, Borisam Filanovskim un Dmitrijam Raņņevam, viņš ir viens no pazīstamākajiem komponistu grupas "StRes/Structural Resistance" (СоМа/Cопротивление Материала) dalībniekiem. "StRes" var uzskatīt par vienu no ievērojamākajām laikmetīgās mūzikas apvienībām Krievijā – tā ir mērķtiecīgi veidojusi auditoriju un kultūrtelpu radikālai laikmetīgajai mūzikai savā valstī, gadu laikā nodrošinot šīs scēnas saikni ar mākslas institūciju un teātru pasauli.
Kurļandskis 2003. gadā saņēmis starptautisko komponistu balvu "Gaudeamus", ar ko citu starpā kopš 1957. gada apbalvoti tādi nozīmīgi 20. gs. komponisti kā Pērs Norgārds (Per Nørgård), Paulīne Olivero (Pauline Oliveros), Unsuka Čina (Unsuk Chin), Luiss Andrīsens (Louis Andriessen), Vinko Globokars (Vinko Globokar) un Ričards Barets (Richard Barrett).
Liela daļa Kurļandska radošās darbības tikusi veltīta trokšņainai mūzikai, kas no mūziķa pieprasa netradicionālas instrumentu spēles tehnikas – šos darbus pats komponists strukturāli pielīdzina "kinēstiskiem skaņu objektiem". Var apgalvot, ka šī perioda Kurļandska darbi ir vieni no radikālākajiem jaunās krievu mūzikas paraugiem, taču pēdējo gadu laikā komponists ir pievērsies citām prioritātēm: iedvesmojoties no "Ņujorkas skolas" komponista Kristiana Volfa (Christian Wolff), kā arī izteikti klusās un "Keidžiskās" komponistu skolas Wandelweiser pārstāvjiem, viņš sācis rakstīt mūziku, kuras izpildījuma process simboliski ietver dažādus sabiedrības organizācijas modeļus un to nianses, no demokrātijas līdz totalitārismam.
Kurļandska trešais stīgu kvartets "Dolce Stil Nuovo" (angliski – "sweet new style", kas bija apzīmējums arī Dantes Aligjēri pārstāvētajai 13. gs. literārajai kustībai) savā nosaukumā nes atsauci uz šīm pārmaiņām komponista daiļradē.
Intervijā, kas, gatavojoties pirmatskaņojumam, sniegta žurnālam "Mūzikas saule", Kurļandskis kompozīciju raksturo šādi: "šī darba galvenā tēma ir sinhronizēšanās vai būšanas kopā (ne)iespējamība – manis sarakstītajam materiālam ir atvērta ritmiska organizācija, tomēr es pieprasu sinhronizētus žestus. Izpildītājiem ir jāpieņem lēmumi arī par darbībām, kas nav atkarīgas no pārējo mūziķu spēlētā – tiek piedāvāts diezgan ierobežots loks "žestu", ko tie var izpildīt, ja jūt nepieciešamību. Ir jāuzņemas arī līdera pozīcija – katrs no četriem instrumentālistiem vismaz reizi skaņdarba laikā kļūst par sava veida diriģentu, kas vada pārējos mūziķus. Šīs perspektīvas un ar tām saistītās problēmas kļūst par galveno skaņdarba "materiālu", tās slēpjas aiz katras skaņas. Darba beigu forma (aptuveni 15 – 17 minūtes) ir veidota no šādu problēmu secības."
Komponists uzsver, ka uzskatījis šādu darba uzbūvi par piemērotu, jo par iemeslu tā tapšanai kalpojis politisks notikums, proti, Latvijas simtgade.
Koncertsērija "Skaņu meža jaundarbi Latvijas valsts simtgadei" paredz trīs koncertus ar pirmatskaņojumiem – pasaules līmeņa avangarda mūzikas jaundarbus trijos hrestomātiskos avangarda mūzikas žanros (brīvā improvizācija, laikmetīgā mūzika un elektroakustiskā mūzika). Par iedvesmu šādi atzīmēt Latvijas valsts simtgades tuvošanos kalpojusi Janna Ksenaka (Iannis Xenakis) episkā elektroniskās mūzikas kompozīcija "Persepolis", kas tika radīta 1971. gadā Širazas mākslas festivālam Irānā par godu persiešu impērijas dibināšanas 2500. gadadienai un kas caur savu novatoriskumu arvien atgādina par šo notikumu un zemi. Katrs no trim projekta jaundarbiem tiks atskaņots citā Latvijas pilsētā – Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī.
Koncerts ir bezmaksas, taču ierobežotu vietu skaita dēļ iepriekš jāizņem ielūgumi "Biļešu servisa" tirdzniecības vietās un šeit. Ielūgumu iespējams saņemt, koda laukā ievadot tekstu "lv100".
