Piedod, Salacgrīva! Tev ir uzradies viens ļoti nopietns konkurents. To sauc Sigulda. Ar trīs daļās sadalītā "Sunset Festival" noslēguma koncertu grupas "The xx" izpildījumā radās sajūta, ka šis ir lielisks sākums kaut kam ļoti vienojošam, emocionālam un – man par lielu un patīkamu pārsteigumu – arī ļoti populāram.
Pirms ķeros pie "The xx" koncerta apskata, vēlos atzīmēt, ka šī, pēdējā, "Sunset Festival" diena bija vienīgā, uz kuru man bija tā veiksme tikt. Taču pēc koncerta satiku pašmāju grupas "Rīgas modes" solistu Kalvi Bormani, kurš apgalvoja, ka tik daudz cilvēku kā uz "The xx" neesot bijis abās iepriekšējās dienās kopā. Atgādināšu, ka pirmo divu dienu galvenie mākslinieki bija "The Naked & Famous" un Džesija Veira (Jessie Ware), kuru kā reiz arī iesildīja "Rīgas modes".
"The xx" šī nebija pirmā reize Latvijā. Ne velti jau pieminēju Salacgrīvu, jo introvertā Londonas trijotne savulaik sniedza tiešām ļoti sirsnīgu koncertu festivālā "Positivus", turklāt noslēdzot to kā pēdējie un līdz ar to galvenie mākslinieki šī festivāla, manuprāt, muzikālā sastāva ziņā visspēcīgākajā gadā – 2013.
Tobrīd grupa bija devusies sava otrā studijas albuma "Coexist" turnejā. Šis ieraksts nebija slikts (es pat teiktu – baudāms), taču muzikāli ļoti "dvīņubrālīgs" 2009. gada debijas albumam, kas, mūziķus, toreiz vēl kvartetu, no vientuļu un savdabīgu padsmitnieku kompānijas padarīja par zvaigznēm. Kā lielākais sasniegums jau laikam jāmin tajā gadā iegūtā prestižā britu "Mercury Music Prize", ko pasniedz konkrētā gada Lielbritānijas labākā albuma īpašniekiem. Kautrīgi bildīšu, ka šis albums ierindojās pirmajā vietā 2009. gada albumu "Top 50" arī šo rindu autoram. Neko tādu no 18 gadus veciem iesācējiem vēl nebiju dzirdējis.
"Coexist" iznākšanai sekoja ilgāka "The xx" pauze. Sākotnēji daudzi, tostarp es, to saistīja ar grupas galvenā skaņu inženiera Džeimija Smita jeb Jamie xx solo izgājienu – viņš 2015. gadā izdeva fantastisku solo debijas plati "In Colours". Taču vēlāk noskaidrojās, ka tā vis īsti nebija. Ātrā slava un tai sekojošie nemitīgie koncerti bija ne tikai nogurdinājuši grupas dalībniekus un atsvešinājuši vienu no otra, bet arī pastiprinājuši "The xx" basģitārista un vokālista Olivera Sima alkoholisma izpausmes. Vēlāk portālam "Pitchfork" viņš pats atzina, ka neatceras lielāko daļu no "Coexist" koncertturnejas. Atkārtošu – tās laikā grupa uzstājās Salacgrīvā 2013. gadā.
Ar šo mežonīgi garo un garlaicīgo ievadu vēlējos uzsvērt, ka tie cilvēki, kas redzēja "The xx" 2013. gadā un 2017. gadā, redzēja divas dažādas grupas. Ar tiem pašiem cilvēkiem, gandrīz tām pašām dziesmām, bet pilnīgi citādu noskaņu, degsmi un izpildījumu. It īpaši tas attiecināms uz pieminēto Oliveru Simu. Siguldā vēlreiz noklausījos ierakstīto 2013. gada "Positivus" koncertu un saskaitīju, ka viņš runāja ar publiku precīzi divas reizes – bikli un īsi. Šoreiz viņš pat atļāvās nokāpt līdz pašas skatuves malai, lai starmešu gaismās nospēlētu savas basģitāras partijas kā par sevi pārliecināts rokmūziķis.
Koncertu grupa iesāka ar debijas albuma instrumentālo tēmu "Intro", kuras laikā, jāatzīst, bija vairāki misēkļi izpildījumā. Kalvis Bormanis no "Rīgas modēm" minēja, ka tas varētu būt "vēl neiespēlētu pirkstu" dēļ. Tā tas varētu būt, jo grupa ar diviem melnas krāsas džipiem apsardzes pavadībā festivāla teritorijā iebrauca aptuveni desmit minūtes pirms kāpšanas uz skatuves. Starp citu, tieši tādā pat veidā – precīzi piecas minūtes pēc koncerta – mūziķi teritoriju arī atstāja.
Kā jau tas bija gaidāms, lielāko daļu no "setlistes" veidoja tieši jaunā albuma dziesmas. Plate "I See You" paradoksālā kārtā ir grupas emocionālākais (teksti) un dejojamākais (mūzika) ieraksts. Tādējādi jau pie trešās dziesmas – šī gada sākumā aktuālā singla "Say Something Loving" – pūlis tika iekustināts ne tikai vasarīgās noskaņas, bet arī Jamie xx pulsējošā bīta dēļ. Sekoja viens no debijas albuma izcilākajiem gabaliem "Islands", un atkal jaunās plates deju zālēm piestāvošais "Dangerous".
Atšķirībā no pirmās reizes Latvijā šoreiz "The xx" ļoti labprāt komunicēja ar publiku. Tā, piemēram, piesakot dziesmu "Fiction", Olivers Sims, publikas ovāciju pavadīts, paziņoja, ka viņam nav partnera, tāpēc dziesmu veltīšot visiem tiem, kas arī ir vientuļi. Ģitāriste Romija Medlija Krofta sirsnīgi un izteiksmīgi (uzsverot katru vārdu atsevišķi) sacījās mīlot ikvienu uz šo koncertu atnākušo, bet abi kopā nebeidza slavēt "šo skaisto vietu".
Par "skaisto vietu" runājot. Es savā mūzikas melomāna un dažbrīd arī žurnālista mūžā nudien nebiju bijis skaistākā koncerta norises vietā. Protams, esmu bijis Siguldas pilsdrupās, taču nebiju spējis iedomāties, cik ļoti skaisti tās savienojas ar mūziku, tūkstošiem (dažiem, protams, jo vieta nav gluži Klusā okeāna lielumā) laimīgu un smaidīgu cilvēku. Un to es kā jūrmalnieks labsirdīgi apskaužu un godīgi atzīstu – skaistākās pilsētas gods pienākas Siguldai. Taisnība jāatzīst.
