Savukārt sestdien, 24. februārī, pulksten 21.30 ciklā "Pēckoncerta sarunas" filosofs un žurnāla "Satori.lv" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins klausītājiem piedāvā tikšanos ar pianistu Kristianu Bezeidenhautu un diriģentu Normundu Šnē Lielās ģildes Baltajā zālē. Ieeja pasākumā bez maksas, uzrādot koncerta ieejas karti.

Kristians Bezeidenhauts Latvijas klausītājiem atskaņos divus atšķirīgus Mocarta opusus, turklāt šoreiz uzņemsies arī orķestra vadītāja lomu. 12. koncerts klavierēm un orķestrim lamažorā pieder pie Mocarta agrīnā perioda sacerējumiem. Tas tapis 1782. gadā – laikā, kad mūžībā devās Mocarta Londonas mentors, komponists Johans Kristians Bahs. Klavierkoncertā Mocarts iemūžinājis sava drauga un kolēģa piemiņu, otrās tēmas izklāstā ieaužot Baha tēmu no uvertīras "La calamita de' cuori".

Viens no diviem minora atslēgā tapušajiem Mocarta klavierkoncertiem ir 1886. gadā sarakstītais un Vīnes Burgteātrī pirmatskaņotais 24. koncerts klavierēm ar orķestri dominorā. Koncerts, kuru savulaik apjūsmojuši Ludvigs van Bēthovens un Johanness Brāms, ir viens no progresīvākajiem Mocarta sacerējumiem.

Savukārt Franča Šūberta Trešā simfonija pieder pie komponista agrīnajiem sacerējumiem, kurā jaušama tiklab "simfonijas tēva" Jozefa Haidna ietekme, cik jaunajam Šūbertam tik klātlipīgie modes strāvojumi, piemēram, Rosīni mānija, kas aktualizējās pēc "itāļu Mocarta" spožajiem operu pirmuzvedumiem – 1812. gadā Milānas "La Scala" ar "La pietra del paragone" un 1813. gadā Venēcijā ar "Tancredi".

Albans Bergs, viens no trim Otrās Vīnes skolas kodola, sešdaļīgās "Liriskās svītas" stīgu kvartetam sarakstīja laika posmā no 1925. līdz 1926. gadam, izmantojot Arnolda Šēnberga 12 toņu tehniku. Opusu Bergs veltījis ietekmīgajam diriģentam un komponistam Aleksandram fon Zemlinskim, kura pazīstamākais sacerējums ir 1923. gadā tapusī "Liriskā simfonija". Simfonijas elementus Albans Bergs iekļāvis arī savā sešdaļīgajā svītā, bet 1928. gadā trīs tās daļas (otro, trešo un ceturto) izstrādāja stīgu orķestrim. Filozofs un mūzikas teorētiķis Teodorns Adorno, raksturojot abus opusus, secinājis: "Ja "Liriskā svīta" kvartetam vislabāk spēj izteikt šī darba lirisko vēstījumu, tad tā dramatiskais raksturs vispilnīgāk atklājas 1928. gadā tapušajam stīgu tutti".

Kristians Bezeidenhauts uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem savas paaudzes vēsturisko taustiņinstrumentu speciālistiem, ievērību gūstot kā izcils Mocarta daiļrades interprets. Vienlaikus Bezeidenhauta repertuārā atrodami arī Franča Šūberta, Roberta Šūmaņa, Fēliksa Mendelszona u.c. romantisma laikmeta vārdi.

Ar nozīmīgiem apbalvojumiem novērtēti Bezeidenhauta skaņu ieraksti izdevniecībā Harmonia Mundi, starp kuriem minami Mocarta klaviermūzikas ieraksti, Mocarta vijoļsonātes kopā ar Petru Milejanu, Meldelszona un Mocarta klavierkoncerti ar Freiburgas Baroka orķestri. 2013. gadā Bezeidenhautu par "Gada mākslinieku" nominēja prestižais britu žurnāls "Gramapfone Magazine".