Simfonijas atskaņojumā piedalīsies solisti – soprāns Liene Kinča, Alisa Zinovjeva un Kristīne Gailīte; mecosoprāns Tuija Knihtila un Oļesja Petrova; tenors Juhans Tralla; basbaritons Egils Siliņš; bass Prīts Volmers, kā arī Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Rīgas Doma zēnu koris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Opuss izskanēs diriģenta Olari Eltsa vadībā.
Gustava Mālera Astotā simfonija Latvijā skanējusi trīs reizes: 1993. gadā diriģenta Paula Megi interpretācijā, 2005. gadā diriģenta Andra Nelsona vadībā un 2008. gadā diriģenta Imanta Rešņa lasījumā kā veltījums Latvijas valsts 90. jubilejas svētkos.
Pabeidzis savu lieldarbu, Gustavs Mālers vēstulē draugam Rihardam Špehtam izteicies, ka radījis "līksmu dāvanu tautai. Visas manas iepriekšējās simfonijas bija tikai prelūdijas. Citi mani opusi ir traģiski un subjektīvi, savukārt šis ir milzīga, neaptverama prieka sniedzējs". Un citā rakstā: "Tās nav cilvēku balsis, tās ir rotējošas planētas un saules" (Villemam Mengelbergam 1906. gada augustā).
Austriešu vēlīnā romantisma meistara Gustava Mālera Astotās simfonijas atskaņošanā iesaistīts ļoti liels mūziķu pulks – astoņi solisti, apjomīgs jauktais koris, bērnu koris un neierasti liels simfoniskā orķestra sastāvs. Simfonijas pirmiestudēšanas laikā 1910. gada rudenī producents Emīls Gūtmanis mārketinga nolūkos deva skaņdarbam pavārdu "Tūkstošu simfonija". Asociatīvi spilgtais apzīmējums iegājās apritē un kļuva par simfonijas vizītkarti. Mālera Astotās simfonijas pirmatskaņojums 1910. gada septembrī bija tās radītāja diriģenta karjeras triumfs. Tā izrādījās pēdējā reize, kad Mālers diriģēja Eiropā, un arī pēdējā reize, kad viņš pirmatskaņoja pats savu simfoniju.
Šogad Rīgas festivāls notiek no 27. maija līdz 18. jūnijam. Biļetes uz šo un citiem festivāla koncertiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs.
