Gandrīz vai uz naža asmens šī balansēšana starp banālo un skaisto, dvēselisko un racionālo... Kā dzejnieks Māris Čaklais teicis - ...cilvēks, kurš piesilda telpu un apstādina laiku. Cilvēks, kurš visā šajā juceklī atgādina, ka dzīve - tā ir viena liela saprāta kompozīcija. Šķiet, mūza skārusi Imanta Kalniņa muzikālo domāšanu tajā vibrācijā, kas saprotama ikvienam - no galma āksta līdz karalim.
Piecas simfonijas, koncerti, operas Spēlēju, dancoju, Ifigēnija Aulidā, operetes, oratorijas, kantātes, kordziesmas, mūzika teātra izrādēm un kinofilmām, rokmūzika un vēl... - lūk, prof. Ādolfa Skultes klases kādreizējā studenta Imanta Kalniņa (dz.1941) daiļrades līnijas, Latvijā un arī ārpus tās iepazītās. Savulaik pasauli pieskandējušās, šodien skanošās, rītdienai atstājamās.
Šajā CD tiek apturēts laiks, lai atgrieztos 1973.gadā Rīgas Kinostudijā uzņemtajā filmā Pūt, vējiņi! - šoreiz tās suģestējošajā muzikālajā partitūrā, kas, kā izrādās, lieliski var pretendēt uz savu patstāvīgu dzīvi. Režisora Gunāra Pieša uzņemtajā filmā tolaik, kad latviešu kino dzīve vēl kūsāt kūsāja, ar savām lomām popularitātes viļņa virsotnē tika uznesti aktieri Ģirts Jakovļevs, Esmeralda Ermale, Astrīda Kairiša, Pēteris Gaudiņš, Uldis Dumpis, Elza Radziņa, Lidija Freimane, Elza Radziņa...
Neparasto Raiņa dzejas drāmas savienojumu ar mitoloģiju un etnogrāfiju, krāšņo, piesātināto attēlu, stāstu par bravūrīgā saimniekdēla Ulda un bārenītes Baibas strauji uzliesmojušās mīlestības skurbumu, vilinājumu un traģismu caurvij Imanta Kalniņa mūzika.
Skaņu partitūra palīdz filmai nezaudēt šodienas skatu un izjūtu, pat tās arhaiskākajos un senatnes elpas apdvestākajos momentos izjust šo laiku. Tautas dziesmas, etnogrāfijas, gadsimtiem sena, pirmatnēja mūzikas slāņa saplūsme ar tipiski kalniņisko - tas ir viens no filmas emocionālajiem stūrakmeņiem, kam nu kā suverēnai vērtībai ļauts atdzimt no jauna.