Pilnīgi pretēji tam, ka Latvijas radio viļņos var dzirdēt visdažādāko žanru mūziku no visas pasaules, šodien repu tajos iespējams dzirdēt gaužām maz, vai, drīzāk, nemaz. Senāk, kad Latvijas hiphopa kultūra bija pašā plaukumā un uz repa podesta stāvēja tādi vārdi kā Gustavo, Ozols, Kurts, Žaks u.c., atrast šī žanra mūziku iemīļotajās radio stacijās bija iespējams. Taču tie bija citi laiki, kad visu pasauli apklājošs internets bija tikai bērnu autiņos un tautai nebija diži lielas izvēles, ko klausīties - ko deva, to ņēma, ko atveda no ārzemēm, to padeva tālāk vien draugiem.
Jau iepriekš minētie repa celmlauži turpināja mīt radio viļņu takas, taču jaunajiem censoņiem pie tādas iespējas tikt bija gaužām grūti. Taču par laimi (vai nelaimi) Latvijā sāka ienākt interneta laikmets, un jaunajiem repa māksliniekiem tika dota iespēja sevi parādīt plašākai auditorijai.
Dziesmu publicēšana internetā sāka kļūt par normu, vajadzību un, kā par nelaimi, arī ieradumu. Latvijas repa dižgaru pēcteči nemina tās pašas takas, kuras jau bija iestaigātas, tautai parādījās iespējas izvēlēties mūziku un veidot savu gaumi pašiem, bet reps latviešu valodā lēnām sāka pazust no radio ētera. Un tagad, pēc vairāku gadu pauzes, repmūzika latviešu valodā piedzīvo savu atdzimšanu radio frekvencēs.
Lai gan Latvijas radio 5 šobrīd tiek vajāts kā raganas 16.gadsimta Anglijā, tomēr nenoliedzams ir šīs radio stacijas šī brīža ieguldītais darbs Latvijas hiphopa kultūras attīstībā. Repmūzikas kvalitātes latiņas celšana, tilts starp mākslinieku un klausītāju, un milzīgais atbalsts šai kultūrai ir tikai daži no līdz šim izdarītajiem darbiem.
Par to kultūrai, tās pārstāvjiem, entuziastiem, klausītājiem un piekritējiem jāsaka liels paldies ne tikai Latvijas radio 5, bet arī Mārtiņam Pavasarim, kurš drošsirdīgi uzņēmies uz saviem pleciem hiphopa vēstnieka lomu Latvijā.
Lai skaidrāk izprastu to, kāpēc repam latviešu valodā jāatrodas radio viļņos, kādam jābūt tam repam, kas skan pa radio un rastu atbildes uz citiem būtiskiem jautājumiem, uz sarunu aicināju "Vakara kvartāla" radio balsi un hiphopa vēstnieku Latvijā Mārtiņu Pavasari.
Ko "Vakara kvartāls" ir devis Latvijas hiphopa kultūrai?
Vairāk vai mazāk tas atspoguļo zināmu kvalitātes latiņu. Teiksim džeki, kuri uzraksta ļoti vidēju dziesmu par savu pirmo mīlestību netiek ne atskaņoti, ne aicināti uz sarunu, kas nozīmē, ka jaunam klausītājam jeb "reptūristam" ir vieglāk veidot izpratni par to, kas šobrīd ir labs un kas vājš. Raidījums šķiro to, kam vieta ir "YouTube", un to, kas pelnījis izskanēt nacionālā līmenī.
Kas ir tās barjeras, kas repam latviešu valodā neļauj skanēt plašākai auditorijai radio frekvencēs?
To esmu teicis arī citās sarunās - dziesma nesākas un nebeidzas tikai ar tekstu, pavadījumu un ierakstu studijā.
Ja izpildītājam gribas taisīt dziesmas mazai auditorijai, tad jā, taču, ja viņš grib tikt sadzirdēts plašāk, viņam ir jālien presē, viņam ir jādomā par sevis "iesaiņošanu", par savu stilu, par koncertu kvalitāti, par uzvedību sociālajos tīklos - ļoti daudziem elementiem. Tad arī nāks plašāka atzinība no raidstacijām.
Vai cenzūra repam, kas skan radio, ir nepieciešama?
Es neticu cenzūras jēgai mūzikā. Jāvērtē konteksts. Piemēram, ja mūziķa darbs un mārketings ir tieši vērsts uz jaunām meitenēm, tad ir nepieņemami pamatrotācijā iekļaut gabalus, kas aicina uzvesties kā lētai striptīzdejotājai. Taču redzi, tur neesot lamu vārdu, tāpēc viss ir labi un pieņemami. Turpretim, par neadekvātu gabalu atzīst to, kurā ir pasprucis kāds smagāks vārds, taču konteksts aicina aizdomāties par nozīmīgām sociālām tēmām. Dubultie standarti.
Starp citu, cilvēki bieži lamu vārdus dziesmās asociē tikai ar reperiem, taču tie atrodami arī Džeimsa Blanta "You're So Beautiful", Džona Lenona "Working Class hero", Džonija Keša "A Boy Named Sue" un vēl daudzu citu it kā augstās klases mūziķu kompozīcijās.
Kāda jēga repam un repa māksliniekam atrasties radio?
Internetā izcilai dziesmai blakus var atrasties traģisks gabals, taču radio ar traģēdijām nenodarbojas. To var uzskatīt par sava veida komplimentu māksliniekam.
Protams, ja kāds negrib principiāli tur skanēt - es cienu viņa viedokli un to arī nedaru, piemēram, Arturs Skutelis man teica, ka viņa jaunākajam albumam nav jēgas skanēt radio, jo tas nebūtu pareizi no mākslinieciskā viedokļa - raut ārā 1-2 dziesmas no konteksta. Ja kādam radīsies līdzīga vēlme - ar prieku uzklausīšu un respektēšu šo lēmumu
Vai repam, kas Latvija tika radīts 2009.gadā, arī bija jāskan radio?
Manuprāt nebija jāskan. Tā perioda īpatnības to arī padarīja par unikālu laiku kultūrā. Tagad jaunā periodā - jaunas īpatnības, kurām līdz nāk "Zelta Mikrofona" statuete, patstāvīga apraide nacionālā līmenī un citas lietas, par kurām, starp citu, tajā 2009. gadā ne viens vien izpildītājs ņirgājās.
Kāds reps ir pelnījis skanēt radio? Kur ir tās robežas?
Nav viena konkrēta šablona, pēc kura būtu jāvadās un pēc kura vadītos tieši es, sastādot savu raidījumu. Es vairāk uz to padarīšanu skatos visaptveroši, jo mēs dzīvojam sociāli sarežģītā laikā.
Atmodas laikā mums bija savas revolūcijas balsis, taču mums vairs nav to cilvēku, kuri no skatuves aicinātu domāt par dzimto valodu un brīvību Baltijai. Un, jaunajai paaudzei, kura, dzimusi nosacīti brīvā valstī, kā līderus virza saturiski tupas radības, kuru mērķis ir nodrošināt kaut kādu sausu statistiku un zināmu naudas plūsmu.
Tāpēc es svēti ticu, ka latviešu repa scēna no sevis drīzumā izspļaus māksliniekus vai konkrētus darbus, kuri raksturos šo periodu un spēs radīt kopības sajūtu.
Vai ir droši apgalvot, ka Latvijas hiphopa kultūrai ir sācies jauns posms?
Domāju, ka kultūra ir nonākusi uz jauna pakāpiena - augstāk kā vakar.
Vai hiphopa kultūru Latvijā var uzskatīt par daļu no kopējās Latvijas kultūras?
Katrs kultūras atzars ir sabiedrības spogulis, tāpēc jocīgi, ka no viena bēg, tā vietā raugoties aizrobežu spoguļos, kuri nekādā mērā neraksturo mums svarīgo.
Ko Tu novēli Latvijas hiphopa kultūrai, tās pārstāvjiem, entuziastiem, klausītājiem, piekritējiem?
Raidījumā "1:1" Alvis Hermanis pateica, ka mēs dzīvojam pelēcībā - tad mans aicinājums ir lauzt to pelēcību, censties izprast savu domu gājienu un tā nozīmību kultūrā, kā arī no tā nebaidīties. Nedarīt ķekša pēc, nezagt idejas un tamlīdzīgi, būt drosmīgiem. Šai valstij pietiek nīkuļu, drosmīgu cilvēku nišā ir daudz brīvu vakanču.
Atskatoties uz to, cik šī gada laikā vien ir noticis šajā kultūras lauciņā, droši var apgalvot to, ka reps ir uzņēmis kursu un, pateicoties šīs kultūras veidotājiem un atbalstītājiem, vējš šī kuģa burās pūš, cik vien stipri spēj.
Iepriekš repa scēna vienmēr ir atradusies kādā posmā, kuram ir kādas konkrētas raksturojošas iezīmes, piemēram, skanējumā vai tehnikā, taču šobrīd šī scēna atrodas tādā stāvoklī, kuram grūti nosaukt tādas spilgtākas iezīmes. Iespējams, ka šis kuģis dodas uz jaunu posmu un šie pāris gadi ir tikai repa atkalmeklēšanas un atkalatrašanās laiks. Laiks rādīs.
