Šogad februārī savu 70 gadu jubileju svin izcilais un pasaulē pazīstamais latviešu vijolnieks un diriģents Gidons Krēmers, savukārt viņa dibinātajam kamerorķestrim "Kremerata Baltica" šogad aprit 20. gadadiena.
1947. gada 27. februārī Rīgā dzimušais vijolnieks sāka apgūt mūzikas pamatus sava tēva un vectēva vadībā jau četru gadu vecumā. Mūsdienās Krēmeru uzskata par vienu no savas paaudzes oriģinālākajiem māksliniekiem, kura spēlei raksturīgs eksperimenta gars, tradīcijas robežu pārkāpšana un daudzpusība. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas, vēlāk studējis pie Dāvida Oistraha Maskavas konservatorijā, Krēmers savas pirmās godalgas mūzikas nozarē nopelnīja jau sešpadsmit gados. Vēlāk viņš kļuvis arī par Karalienes Elizabetes konkursa laureātu, ierindojies pirmajā vietā Paganīni konkursā, kā arī Čaikovska starptautiskajā konkursā.
Vairāki mūzikas vēsturnieki atzinuši, ka mūsdienu kamermūzika nav iedomājama bez Gidona Krēmera – viņa repertuārā iekļaujas gan klasicisma un romantisma laikmetu skaņdarbi vijolei, gan visdažādākie 21. gadsimta mākslinieku darbi. "Droši var teikt, ka pēdējo 30 gadu laikā neviens cits tāda mēroga starptautiski atzīts solists nav ieguldījis tik daudz pūļu laikmetīgo komponistu darbu atskaņošanā un popularižēšanā, kā to darījis tieši Gidons Krēmers," rakstīts "Kremerata Baltica" mājas lapā. "Bez Krēmera daudzi mūzikas cienītāji, iespējams, nekad nebūtu dzirdējuši par diviem lieliskiem 20. gadsimta komponistiem – Alfrēdu Šnitki un Astoru Pjacollu," atzinis ietekmīgais izdevums "The Guardian".
Tāpat viņa interpretācijā skanējuši daudzi atšķirīgi Krievijas un Austrumeiropas komponistu opusi. Bieži vien tieši Krēmera priekšnesumi ir šo darbu pirmatskaņojumi, turklāt jāpiemin, ka vairāki komponisti savus sacerējumus veltījuši tieši viņam. Uzstājoties teju visās pasaules slavenajās koncertzālēs, Krēmers pasaules publikai spēlējis, piemēram, Arvo Perta, Luidži Nono, Pētera Vaska, Filipa Glāsa, Džona Adamsa, Viktora Kisina, Maikla Nīmana, Leonīda Desjatņikova, Valentīna Silvestrova un citu komponistu veikumus. Izcilais mūziķis sadarbojies ar ievērojamākajiem Eiropas, Āzijas un Amerikas orķestriem, kā arī citiem diriģentiem-superzvaigznēm – Leonardu Bernsteinu, Herbertu fon Karajanu, Kristofu Ešenbahu, Nikolausu Arnonkūru, Lorinu Māzelu, Rikardo Muti un citiem.
Apvienojot 21 izcilu jauno mūziķi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, 1997. gadā Gidons Krēmers dibināja kamerorķestri "Kremerata Baltica" ar mērķi spēcināt Baltijas Valstu vārda izplatīšanos pasaulē, kā arī nodot bagātīgās zināšanas jaunākajām paaudzēm. Pēdējo 20 gadu laikā kamerorķestris, kas nu kļuvis atzīts visā pasaulē, sniedzis koncertus nozīmīgākajos mūzikas festivālos un koncertu norises vietās.
Spožais mūzikas interprets arī ieskaņojis vairāk nekā 120 albumus, no kuriem daudzi nesuši prestižus un starptautiskus apbalvojumus. Starp dažiem no pazīstamākajiem var minēt "Grand prix du Disque", "Deutscher Schallplattenpreis", "Triumph Prize 2000" (Maskava), "Unesco Prize" (2001), Drēzdenes "Saeculum-Glashütte Original-Musikfestspielpreis" (2007), "Rolf-Schock" Balvu (Stokholma, 2008), "Mūža ieguldījuma" balvu Stambulas Mūzikas festivālā (2010), kā arī "Una Vita Nella Musica — Artur Rubinstein" Balvu (Venēcija, 2011), ko mēdz saukt par "Nobela prēmiju mūzikā". Divas reizes saņēmis Latvijas Lielo Mūzikas balvu (1995, 2004), bet pērn, 2016. gadā, Krēmers Tokijā saņēma prestižo "Praemium Imperiale" balvu.
2002. gadā Krēmers kopā ar "Kremerata Baltica" ieguva "Grammy" balvu kategorijā "Labākais mazā ansambļa izpildījums" par "Nonesuch" izdoto CD "After Mozart". Šis pats albums ieguva arī prestižo ECHO balvu (Vācija).
Svinot Krēmera 70. jubileju, 2016.gada oktobrī, izdevniecība "Deutsche Grammophon" ierobežotā tirāžā publiskoja ierakstu kolekciju ar 22 Gidona Krēmera albumiem, kas iekļauj maestro atlasītu repertuāru. Šomēnes klajā tiek laists vēl viens kamermūzikas albums – "Preghiera". Taču vijolnieks un "Kremerata Baltica" savas jubilejas svinēs visa gada garumā, dodoties deviņu koncertu turnejā ASV un Kanādā, kā arī īpašā Jubilejas turnejā pa Eiropas valstīm. Turneja tika atklāta 18. februārī Viļņā, un drīzumā mūziķu sastāvs paša Krēmera vadībā viesosies Vācijā, Šveicē, Spānijā, Lielbritānijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā un citur. Turneja noslēgsies maijā, kad orķestris uzstāsies Āzijā.