Foto: Publicitātes foto
Arī šoruden jaunās mūzikas festivālā "Arēna" gaidāmi vairāki jaundarbu pirmatskaņojumi. Elektroakustiskajā koncertā "Sapņu zvēri" (Traumtiere) 14. oktobrī klubā "OneOne", vokālās grupas "Putni" izpildījumā skanēs šveiciešu komponista Beata Gizina "Sapņu zvēri" (Traumtiere) un jaunā latviešu komponista Platona Buravicka "Sprut" astoņām sieviešu balsīm un oktofoniskajai elektronikai, portālu "Delfi" informē festivāla rīkotāji.

Šveiciešu komponists Beats Gīzins (Beat Gysin), kura elektroakustisko kameroperu "Marienglass" Latvijas klausītāji iepazina 2015. gada festivālā "Arēna", šogad atgriežas ar jaunu darbu.

"Sapņu zvēri" jeb "Traumtiere" ir "austiņu operas" "Feiges Mosaik" otra daļa. Šis astoņu daļu cikls jauktajam vokālajam ansamblim, instrumentu ansamblim un skaņu celiņam tika prezentēts 2011. gadā Šveicē. Koncertā Rīgā, tiks atskaņota Beata Gizina jaunākā kompozīcijas "Traumtiere" versija astoņām sieviešu balsīm, kas radīta tieši vokālajam ansamblim "Putni".

Kā raksta koncerta rīkotāji, oriģinālajā versijā balsis rada brīnišķīgi skaistu skaņu pasauli, kas aptver klausītāju, kamēr skaņu ieraksts ataino iekšējās balsis, komentējot autora skaņu, kas reizēm ir nežēlīga un neapstrādāta. Šajā jaunajā versijā bez skaņas celiņa, izpildījumā ienāks daudz vairāk teatrālu efektu, atainojot, gan paralēlās apziņas, gan zemapziņas slāņus.

Komponists Beats Gizins (Beat Gysin) dzimis 1968. gadā, Šveicē. Bāzelē studējis klavierspēli, ķīmiju, kompozīciju un mūzikas teoriju. Komponista krājumā ir ap 50 darbu visdažādākajiem izpildītāju sastāviem – sākot no solo līdz orķestra darbiem. Spilgtākie viņa darbu atskaņojumi notikuši "The Arditti Quartet", "The Basel Madrigal Singers", "Ensemble Windspiel" un "umsn'ji" priekšnesumā. Beata Gizina īpašo interešu lokā ir telpas akustiskā fenomena pētījumi. Neparastu instrumentu izmantojums un trīsdimensiju skaņtelpas radīšana, spēle ar uztveri īpaši uzskatāmi viņa darbos "Aiz stikla sienas" un kameroperā "Marienglass", ko 2015. gadā varēja baudīt arī klausītāji Latvijā. Teatralitāte, scenārija un vides saspēle vērojama tādos darbos kā zemūdens opera "Scamander" un akustiskā kompozīcijā "Water Reservoir". Beats Gizins ir lektors, pasniedzējs un valdes loceklis Šveices komponistu un mūziķu apvienībās "Schweizerischen Tonkünstlerverein" un "The Biennale ZeitRäume Basel".

Jaunais Latvijas komponists Platons Buravickis šī gada jaunās mūzikas festivālam "Arēna" radījis jaundarbu "Sprut", kas rakstīts astoņām balsīm un oktofoniskajai elektronikai. Arī to 14. oktobra koncertā izpildīs vokālā grupa Putni. Par savu jaundarbu "Sprut" Platons Buravickis saka: "Tas ir stāsts par noslēpumainu, būtni ar globālām, mantkārīgam un dažkārt pat šausminošām idejām. Tomēr ar visu savu baisumu šī būtne mēdz būt arī gādīga - vienam palīdz, otru apēd, ļauj vienam apēst otru, lai tas kļūtu stiprāks un lielāks un pēc tam viņu varētu apēst. Šī būtne nav ļauna, tā ir viņas būtība un bioloģija. Tā cieš un nevar neko sev padarīt, tā grib mīlēt, bet nav ko. Atliek tikai dziedat..."

Platons Buravickis (1989) ir akadēmiskas mūzikas komponists, pianists un improvizators. Absolvējis Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmiju, sacer gan simfonisko, gan kamermūziku. Īpašu vietu viņa daiļradē aizņem elektroakustiskā mūzika, patīk veidot virtuālus instrumentus un moduļu algoritmus. Nesen aranžējis grupas NSRD albumu "Kuncendorfs un Osendovskis" stīgu instrumentiem, kā arī radījis savu muzikālo versiju mēmajai filmai "Safety Last" (ASV, 1923). Pēdējā laikā aizrāvies ar ritmisko mūziku un analogajiem sintezatoriem.

Projektā "Četras telpas" ietvaros, elektroakustiskais koncerts "Sapņu zvēri" (Traumtiere) klubā "OneOne", Šarlotes ielā 18, izskanēs trīs reizes plkst. 13.30, 14.30 un 15.30.

Jaunās mūzikas festivāls "Arēna" kopš 2002. gada ik rudeni Latvijas koncertzālēs pulcē jaunās mūzikas komponistus, atskaņotājmāksliniekus un klausītājus no daudzām pasaules valstīm. Festivāla moto "Saklausi nākotni!" ietver sevī galveno festivāla ideju un mērķi – rādīt mūsdienu mūzikas dažādību visā tās krāšņumā, veicinot jaunas mūzikas tapšanu, atskaņošanu un dokumentēšanu. Šis ir viens no novatoriskākajiem kultūras notikumiem Latvijā un bez tā nav iedomājama mūsdienu mūzikas kultūras sistemātiska un loģiska attīstība Latvijā.

Koncerta biļetes nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!