Festivālā "Eiropas Ziemassvētki" 23. decembrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā pl. 19.00 notiks koncerts "Ziemassvētku gaisma". Koncertā dziedātāja Jolanta Strikaite, saksofonists Artis Sīmanis un ērģelniece Kristīne Adamaite atskaņos latviešu komponistu mūziku.
Klasiķus pārstāvēs Alfrēds Kalniņš un Jānis Mediņš, skanēs arī mūsu laikabiedru darbi – Jura Karlsona, Romulada Jermaka, Riharda Dubras skaņdarbi. Būs iespēja dzirdēt divus pasaules pirmatskaņojumus – Andreja Selicka "Apslēptā atzīšanās" un Kārļa Lāča trio "Rorate coeli".
Koncerta ievadā skanēs Alfrēda Kalniņa skaņdarbu ērģelēm "Ziemassvētku šūpuļdziesma", kas veltīts amerikāņu ērģeļspēles virtuozam un komponistam Klērensam Dikinsonam.
Komponista Jura Karlsona daiļrade pievērš uzmanību ar spilgtiem un interesantiem stilistiskiem un tembrāliem risinājumiem. Koncertā skanēs meditatīvu noskaņu cauraustais opuss "Mēnesgaismas dārzs" soprānam, alta saksofonam un ērģelēm, kas tapis šogad pēc Arta Sīmaņa ierosinājuma.
Riharda Dubras jaunrade ir cieši savijusies ar sakrālo mūziku. Neatkarīgi no žanriskās piederības vokālai vai instrumentālai mūzikai, teju visi viņa darbi ir ar garīgu saturu.
Tas sakāms arī par 2005. gadā soprānam un ērģelēm komponēto Beata es, Virgo Maria. Koncertā dzirdēsim arī 1995. gadā tapušo kompozīciju ērģelēm "Mūžīgo pakalnu ilgošanās", kurā savijas baroka, renesanses un gregorikas elementi, veidojot meditatīvu skaņu ainavu. Pats komponists šo skaņdarbu raksturo kā vēlmi apturēt kādu konkrētu mirkli un paraudzīties uz to caur palielināmo stiklu.
Romualda Jermaka kompozīciju sarakstā ir ap 900 skaņdarbu. Koncertā dzirdēsim Jermaka opusu "Rītausmas serenāde", kas ir pirmā daļa no cikla "Jūras serenādes" alta saksofonam un ērģelēm, kas datēts ar 2010. gadu.
Lūcijas Garūtas opusā Meditācija romantisko ērģeļu orķestrālās krāsas koncertā atklāsies visā pilnībā un krāšņumā.
Kārlis Lācis pazīstams gan kā komponists un meistarīgs aranžētājs, gan pianists un taustiņinstrumentālists. "Rorate, coeli, desuper et nubes pluant justum, aperiatur terra et germinet Salvatorem. Ostende nobis, Domine, misericordiam tuam et salutare tuum da nobis. Veni, Domine, et noli tardare! Alleluja!" - tā skan latīņu teksts Rorate coeli, kuru savā kompozīcijā izmantojis Kārlis Lācis.
Šīs rindas no Jesajas grāmatas (48:5), kas saistāmas arī ar liturģiju un Adventa laiku, mūzikas skaņās tērpuši dažādu laikmetu un tautību komponisti.
Kārlis Lācis par jaundarbu saka: "Latīņu teksta tulkojumā viss jau pateikts: Lāsojiet, debesis, no augšienes, un pedebeši lai izlej taisnību, lai zeme atveras un rada Pestītāju. Rādi mums, Kungs, savu žēlsirdību un dod mums savu pestīšanu. Nāc, Kungs, un nekavējies! Aleluja!"
Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs.