'Kremerata Baltica' un Iveta Apkalna Eiropas koncertturneju atklās Rēzeknē
Foto: Jurģis Zīģelis

Latgales vēstniecībā "Gors" svētdien, 4. novembrī, kopīgo Eiropas koncertturneju sāks kamerorķestris "Kremerata Baltica" un ērģelniece Iveta Apkalna. Koncerttūres "Bahs un Baltija" astoņos koncertos līdzās Johana Sebastiāna Baha skaņdarbam izskanēs arī Baltijas komponistu darbi. Mūziķu koncerts Rēzeknē būs vienīgais koncerttūres "Bahs un Baltija" koncerts Latvijā, portālu "Delfi" informē koncertzāles pārstāvji.

Novembrī Ivetas Apkalnas un "Kremerata Baltica" Eiropas koncertturnejā iecerēti astoņi koncerti – pirmais izskanēs Rēzeknē, Latvijā, bet pēc tam mūziķi dosies uz Austriju un Vāciju, 12. novembrī koncertējot arī Hamburgas Elbas Filharmonijā, kur Apkalna ir goda ērģelniece, bet 13. novembrī koncertturneja noslēgsies Vācijas pilsētā Leverkūzenē. Koncerta programmā līdzās Johana Sebastiāna Baha "Čakona" no Partitas nr. 2 izskanēs igauņu komponista Lepo Sumera Simfonija stīgām un sitaminstrumentiem un latviešu komponistu darbi – Pētera Vaska simfonija "Balsis" un Ērika Ešenvalda opuss ērģelēm un stīgu orķestrim "Okeāna balss" (Voice of the Ocean, aranžijā stīgu orķestrim, ērģelēm un timpāniem).

Kamerorķestris "Kremerata Baltica" pirmo koncertu piedzīvoja 1997. gada vasarā Austrijā, kur Lokenhausas festivālā Rīgā dzimušais pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers iepazīstināja ar jauno projektu – kamerorķestri, kurā apvienojušies jaunie mūziķi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Kopš tā laika orķestris, kurš spēlē ar nevaldāmu prieku un pārsteidz ar neierobežotu iztēli programmas izvēlē, ir savaldzinājis klausītājus visā pasaulē. Orķestris, kas ir arī "Grammy" balvas laureāts, ir atzīts par vienu no izcilākajiem starptautiskajiem mūziķu kolektīviem Eiropā. Šogad "Kremerata Baltica" un vijolnieks Gidons Krēmers ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kultūras vēstneši, svinot Baltijas valstu simtgades. Kamerorķestris "Kremerata Baltica" Latgales vēstniecībā "Gors" viesosies otro reizi.

Rēzeknē dzimušās un pasaulē pazīstamās ērģelnieces Ivetas Apkalnas sniegumu ārvalstu prese raksturo: "Viņa ir zvaigzne ar zvaigznēm netipisku instrumentu, unikālā veidā apvienojot fenomenālu artistiskumu un radošu interpretācijas briedumu" (Der Standart). Apkalna ir viena no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām solo ērģelniecēm. 2018. gada sākumā Apkalna saņēma Latvijas "Lielo mūzikas balvu 2017" nominācija "Gada mūziķis". Šī gada septembra sākumā Vācijā, izdevniecībā "Berlin Classics", izdots ērģelnieces Ivetas Apkalnas jaunais albums (CD un vinila plates formātā) "Light & Dark", kas ir pirmais Elbas Filharmonijā ierakstītais ērģeļmūzikas albums. Albumā iekļauti septiņi skaņdarbi, kuru vidū arī divi latviešu komponistu darbi – Aivara Kalēja "Lūgšana" (Prayer) un Lūcijas Garūtas "Meditācija" (Meditation).

Kopš 2015. gada Latgales vēstniecībā "Gors" notiek starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls "ORGANismi", kura mākslinieciskā vadītāja ir tieši Iveta Apkalna. Šogad festivālam ir radošā pauze, ko ērģelniece un Latgales vēstniecības "Gors" komanda "kompensē" gan ar koncertuzveduma "Viens prāts ar otru", kurā līdz ar bērniem un Apkalnu darbojas arī Renārs Kaupers, notikušajām izrādēm Rēzeknē un Rīgā, gan 4. novembrī gaidāmo "Kremerata Baltica" un Ivetas Apkalnas koncertu. Taču 2019. gadā festivāls "ORGANismi" notiks no 7. līdz 13. oktobrim, piedaloties arī Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim un vācu džeza ērģelniecei Barbarai Dennerleinai.
Biļetes uz 4. novembra "Kremerata Baltica" un Ivetas Apkalnas Eiropas koncertturmejas "Bahs un Baltija" atklāšanas koncertu pieejamas Latgales vēstniecības "Gors" un "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Sharing Options

Source

DELFI Kultūra

Tags

Gors (Latgales vēstniecība) Iveta Apkalna Kremerata Baltica Rēzekne
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus