Latvijā hiphops joprojām funkcionē subkultūras veidā un līdz ar to arī publicistika par to tomēr ir nepierasta. Tāpēc vērts sākt ar nelielu atkāpi par dažiem standartiem, kas ir būtiski arī "Balzama" sakarā, un vienlaikus – arī ar šī ieraksta trūkumiem.
Albumu veido 11 dziesmas. Divas – vismazāk aizraujošās – varētu nosaukt par nodevu hiphopa klišejām. "Ultru" veido spīdoši intensīvi agresīva mūzika un teksts, kuru sastāda lielīšanās – repā bieži sastopama disciplīna, kurā, līdzīgi kā frīstaila cīņās, tīri sportiskā veidā pieņemts sacensties asprātīgākajās un trāpīgākajās frāzēs un metaforās. Savukārt "Jauni un bagāti" ir satīra par izlutinātu jauniešu dzīvesveidu, tomēr sarkasms atklājas tikai niansēs un viss teksts repetatīvi apspēlē muļķīgus saukļus, kas jau pēc otrā panta kļūst garlaicīgi – par spīti tam, ka dažas rindas arī šeit veidotas meistarīgi. Lielīšanās un saukļi veido lielu daļa latviešu hiphopa vājākā gala, un šie piemēri asi izceļas uz pārējās albuma tekstu bāzes, kas iestiepjas daudz nobriedušākās un mazāk apspēlētās tēmās. Tieši motīvu vienveidība ir viens no galvenajiem trūkumiem mūsdienu repā.
Cita raksturīga tendence ir valoda, kuru repā nereti veido žargons, lamas, vārdu modifikācijas – slengs, ielu valoda. Šī hiphopā ir tradīcija jau no pašiem žanra pirmsākumiem, tieši tur vēsturiski arī meklējami iemesli šādas izpausmes iemesliem. Tomēr aizraujošākais un vērtīgākais valodas līmenis repā parādās vārdu spēlēs, ritma zīmējumos, metaforās un neparastajā poētikā. Ansis šādā ziņā ir sasniedzis atzīstamu meistarību – it īpaši valodas plūduma kontrolē un spējā nepagurstoši radīt oriģinālu un raksturīgu tēlu grēdas, veidot sižetus un neordinārus naratīvus. Tā, piemēram, "Zāles" ir lieliska dziesma, kuras teksts vēsta par alkohola lietošanas negatīvo pusi, smeldzīgi to izgaismojot subkultūras ikdienā. Taču tās piedziedājuma atslēgvārds "zaibal", paturot prātā anša lingvistiskās spējas, atstāj gluži vienkārši slinku iespaidu. Citviet sulīgs "mats" nostrādātā efektīvi, taču vairākās rindās sausu lamuvārdu vietā būtu daudz interesantāk dzirdēt smalkāku valodas lietojumu.
Tomēr aizraujošākais un vērtīgākais valodas līmenis repā parādās vārdu spēlēs, ritma zīmējumos, metaforās un neparastajā poētikā.
Par spīti iepriekšminētajām nepilnībām "Balzams" ir prasmīgi nostrādāts hiphopa ieraksts. Muzikālo bāzi tam lielākoties veido moderns skanējums, kas veidots minimālistiski – izmeklēti, gaisīgi sintezatoru toņi, modificētas ērģeles un efekti, kādus varētu sastapt arī indīmūzikā vai alternatīvā elektronikā, sulīgas basa līnijas, uzmanīgi atlasīti bīti vienkāršos, bet trāpīgos ritma zīmējumos, kas perfekti papildina vokālu. Šāda stilistika dzirdama lielākajā daļā albuma, proti, dziesmās "Ir pagājis ilgs laiks", "Zāles", "Kas deg manā bākā", "Bērni" un "Sauss" – un katrā tas nostrādā gaumīgi un efektīvi. Pēdējo pāris gada laikā hiphopa pasaulē jaunus virzienus diktējuši vairāki mākslinieki, taču izteiksmīgākie no tiem ir Kendriks Lamārs (Kendrick Lamar) un Frenks Oušens (Frank Ocean). Lamārs aizraujas ar džeza mutācijām, taču sintētiskam minimālismam (miksējot to ar r'n'b un soula skaņām) uzmanību pievērsis Oušens, it īpaši ar savu 2016. gada albumu "Blonde". Ansis spējis šo tendenci izmantot, vienlaikus izvairoties no atdarinājumiem, tādējādi to pakļaujot savam individuālajam rokrakstam.
Tāpat kā iepriekšējais albums "Himnas" (kopā ar bītmeikeri Orioli 2013. gadā), arī "Balzams" izceļ gaismā anša muzikālo oriģinalitāti un tieksmi pēc inovācijām. Albuma pirmajā dziesmā iesemplēta kora mūzika, bet dziesmā "Guli" – Ulda Stabulnieka kompozīcija, kurā Jāņa Petera tekstu izdzied Ojārs Grinbergs. Šādu bāzi ansis pavērsis gangsteru repa tematikā, dramaturģiski izvēršot kāda slepkavas monologu, kas noslēdzas vienkāršā, bet aizkustinošā atrisinājumā. Arī teju visās pārējās dziesmās sastopamas interesantas idejas vai neparasti veidi, kā vienkāršu stāstu izvērst.
Ansis ir gan aktīvākais Latvijas hiphopa kultūras veidotājs, gan viens no ievērojamākajiem pašmāju reperiem. "Balzams" uzskatāmi parāda to, cik blāvi uz viņa fona izskatās konkurenti. Nereti viņam piedēvēts "latviešu hiphopa karaļa" tituls, un šis albums apliecina, ka tāds piešķirts pelnīti.
