Gevins Braierss ir kontrabasists, filozofs un komponists, kas visur meklē ideju vai koncepciju un raksta daiļu mūziku. Pirms četriem gadiem kopā ar komponistu iestudētā Rīgas koncertprogramma tika ieskaņota diskā 'On Photography', ko izdeva "GB Records" (paša komponista skaņu ierakstu nams). To atzinīgi novērtēja prestižu mūzikas žurnālu apskatnieki un tas ieguva žurnāla "Mūzikas Saule" gada labākā klasiskās mūzikas diska titulu. Rīgas koncertā dzirdēsim 'Glorious Hill', ko Braiersam pasūtināja slavenais Hiljarda ansamblis, 'Kedmena rekviēmu', kas veltīts Lokerbijas aviokatastrofā bojā gājušā komponista drauga Bila Kedmena piemiņai, un trīs laudas, kas darinātas pēc viduslaiku dziedājumu parauga, tās atskaņos 13 Radio kora meitenes.
'Glorious Hill' ir dramaturga Tenesija Viljamsa izdomāta vairāku viņa lugu norišu darbības vieta. 1987. gadā Braierss pirmoreiz rakstījis mūziku teātra izrādei, un tā bijusi akurāt Tenesija luga 'Vasara un dūmi'. Skaņdarbam ar nosaukumu 'Glorious Hill' Braierss izmantojis Renesanses filozofa Piko della Mirandolas jeb Mirandolas Piko 'Vēstījuma par cilvēka godu' fragmentu – tekstu, ko Kungs būtu varējis teikt Ādamam pirms grēkā krišanas. No mūzikas viedokļa Braierss atzīmē, ka viņam bijis interesanti palūkoties, kā viduslaiku un renesanses mūzikas tradīcija sakļaujas ar mūsdienu mūzikas elementiem.
'Kedmena rekviēmā' komponists no kanoniskās katoļu sēru mesas izmantojis 'Kyrie' un 'Agnus Dei', pievienojot 'In Paradisum' , kā arī mūka Kedmona (Cædmon) vārsmas.
'Laudas'. 2002. gadā Gevins Braierss komponēja laudu Kerolainas Karlsonas dejas izrādei Malibrānas teātrī Venēcijā (1943).
Gevins Braierss (1943) dzimis Jorkšīrā. Būdams filosofijas students, viņš vienlaikus spēlēja kontrabasu džeza trio. Vēlāk kādā intervijā Braierss teicis, ka kontrabass viņam bijis nepieciešams gluži fiziski, un viņš to spēlējis 11 stundas dienā. Studiju laikā Braierss īpaši interesējies par Ludviga Vitgenšteina darbiem, respektējot dižā austrieša lingvistiskās spēles un sajūsminoties par viņa metafiziskajiem sapņiem, kas vēlāk Braiersu aizved līdz dzenbudismam. Braiersam patīk Mālera, Volfa, agrīnā Šēnberga un agrīnā Cemlinska mūzika, jo tas esot valdzinoši bīstamais tonālās mūzikas slieksnis, kad gribas doties kaut kur tālāk, bet saknes iestigušas dziļi tonālajā pieredzē. No mūsdienu mūziķiem Braierss ir tuvos draugos ar Arvo Pertu un Džonu Adamsu, viņš jūsmo par, viņaprāt, ģeniālo Karlu Bleju un kādā Parīzes intervijā ar apbrīnu piesauc ērģelnieku Nadži Akimu. Kanādiešu komponists Stīvs Gibsons kādā rakstā uzsver Ziemeļamerikas un Eiropas atšķirības mākslas izpratnē, proti, Eiropā striktāk esot novilkta robeža starp mākslas kultūru (art culture) un populāro kultūru, un Braierss un viņam līdzīgie (tostarp arī Maikls Nīmans) tiecas šo mākslīgo barjeru nojaukt.