Džeimss Makmilans (James MacMillan, 1959) piedzima Skotijā, studēja Edinburgas un Daremas universitātē, kādu brīdi bija pasniedzējs Mančesteras universitātē, tad atgriezās Skotijā, apmetās Glāzgovā un 1990. gadā kļuva par Skotijas kamerorķestra pastāvīgo komponistu, desmit gadus mākslinieciskā vadītāja statusā vadīja Filharmonijas orķestra laikmetīgās mūzikas koncertciklu "Music of Today", starptautiski pazīstams arī kā diriģents (kopš 2000.gada Makmilans ir BBC Filharmoniskā orķestra diriģents/komponists). Makmilana lielā debija notika BBC Promenāžu koncertciklā 1990. gadā ar skaņdarbu "Lēdijas Isobelas Goudijas grēksūdze", 1992. gadā Evelina Glenija pirmatskaņoja viņa koncertu sitaminstrumentiem un orķestrim "Veni, veni, Emmanuel", un kopš 1990. gadu sākuma Makmilans ir regulārs viesis starptautiskos festivālos, viņa mūziku pasūtina BBC Promenāžu veidotāji un vadošie britu karaļvalsts orķestri. Džeimsa Makmilana darbu sarakstā ir mūzika teātrim, viena opera, mūzika lielam un mazam orķestrim, koncerti klarnetei, trompetei, klavierēm, čellam, vairāki opusi korim un orķestrim, kamermūzika, kā arī korim ar instrumentāla ansambļa, klavieru un ērģeļu pavadījumu. Džeimsa Makmilana mūzikas ieskaņojumus izdevušas tādas skaņu ierakstu firmas kā BMG, "Naxos", BIS, "Hyperion"; viņa darbus publicē "Boosey & Hawkes".
Kantāte "Septiņi pēdējie vārdi pie krusta" tiek uzskatīta par vienu no izcilākajiem Makmilana skaņdarbiem. To pasūtināja BBC televīzija, opuss pirmatskaņots 1994. gada Klusajā nedēļā, diriģēja Alans Taveners. Teksta pamatā ir evaņģēlistu Lūkas, Jāņa un Mateja teksti, kā arī Lielās piektdienas liturģijas panti. Autors norāda, ka no mūzikas viedokļa šeit saskaras baroka laikmeta luterāņu tradīcijas (korī) un britu un poļu 20. gadsimta izteiksmes līdzekļi (stīginstrumentiem). Stāsta pamatā ir Kristus pēdējā zemes ceļa traģiskākais posms.
20. gadsimta ievērojamākais britu komponists Bendžamins Britens talantu visspilgtāk izpauda operās un vokāli instrumentālajā mūzikā. Britena mūzikas valoda ir spilgti individuāla, rakstības tehnika izcili filigrāna. Kantāte "Par Jēru līksmojiet" komponēta Otrā pasaules kara laikā – 1943. gadā par godu Northemptonas Svētā Mateja baznīcas piecdesmitajai gadskārtai. Dievs ir visā – ikkatrā dzīvā radībā, burtā un dzejolī, tāda ir kantātes vēstījuma pamatdoma. Te sastapsim 18. gadsimta britu dzejnieka Kristofera Smārta (teksta autora) kaķi Džefriju, drosmīgo peli, ziedus un virkni instrumentu, kas savā reizē slavē Kungu. Kantātes tekstu veido Kristofera Smārta poēmas "Jubilate Agno" citāti.