Foto: Publicitātes foto

Pēc Maskatas Karaliskās operas ielūguma Latvijas Nacionālā opera (LNO) dosies uz Omānu, lai 8. un 10. maijā izrādītu Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis" Andreja Žagara režijā. Iestudējumā piedalīsies Egils Siliņš (Holandietis), Mlada Hudoļeja (Zenta), Andris Ludvigs (Ēriks), Krišjānis Norvelis (Dālands), Ilona Bagele (Marija) un Guntars Ruņģis (Stūrmanis), kā arī LNO un Liepājas simfoniskais orķestris, LNO koris un Valsts Akadēmiskais koris "Latvija". Pie diriģenta pults – Mārtiņš Ozoliņš, portālu "Delfi" informē LNO preses pārstāve Ieviņa Ancena.

Lai godinātu izcilo operkomponistu Rihardu Vāgneru 200. jubilejā, Maskatas Karaliskā opera no visas pasaules operteātru piedāvājuma izvēlējusies tieši "Klīstošo holandieti" LNO iestudējumā, pilnībā sedzot arī ar viesizrādēm saistītās izmaksas.

Kā norāda LNO pārstāveji, operas direktora un režisora Andreja Žagara radošajā biogrāfijā "Klīstošajam holandietim" ir īpaša vieta: tieši ar šo Vāgnera operu Žagars debitēja operteātra režijā, 2002. gadā to iestudēdams Dalhallas operas festivālā, bet gadu vēlāk – Rīgā. Tāpēc Omānas operteātra izvēle vienlaikus ir gan simboliska, gan liktenīga: "Ir emocionāli saviļņojoši pēc desmit gadiem atgriezties pie pirmā iestudējuma: tas bija būtisks brīdis manā radošajā darbībā," atzīst Žagars.

Zīmīgi, ka vācu operas ģēnija Vāgnera jubilejas gads iezīmējis spēcīgus akcentus Žagara radošajos plānos. Jau martā Viļņas operā viņa režijā pirmizrādi piedzīvoja "Loengrīna" iestudējums, bet 24. maijā šīs operas pirmizrāde gaidāma arī Bratislavā. Divas reizes tiks iestudēts arī "Tanheizers": septembrī gaidāma pirmizrāde Maskavas Staņislavska teātrī, bet 2014. gada janvārī – Prāgas operā.

Omāna atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos, robežojoties ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Saūda Arābiju un Jemenu. Tās galvaspilsēta ir Maskata (Muscat), kuras nosaukumu var tulkot kā "enkuru piestātne". Valstī valda absolūta monarhija; tās ekonomikas modernizācija un kultūras dzīves attīstība sākusies vien 1970. gadā, kad pie varas nācis tagadējais sultāns Kābūss bin Saīds. Tad arī tikuši atcelti sociālie ierobežojumi, un no 1987.gadā Omāna ir atvēra tūristiem, informē operā.

Pats Kābūss bin Saīds, kurš izglītojies Lielbritānijā, ir liels rietumu kultūras, jo īpaši - klasiskās mūzikas piekritējs un tieši pēc viņa iniciatīvas dibināta arī Maskatas Karaliskā opera. Tās vadību uzņēmusies Kristīna Šepelmane, kura ilgus gadus bijusi Vašingtonas operas direktore. Maskatas opernams šobrīd ir ne tikai izsmalcināta arhitektūras pērle, bet arī viens no vismodernāk aprīkotajiem pasaules operteātriem. Tajā viesojas gan operas un baleta trupas, gan izcili orķestri un džeza grupas, te skan klasiskā un arī tautas mūzika. "Klīstošā holandieša" uzvedums Omānas iedzīvotājiem nozīmēs vēl vienu soli ceļā uz pasaules opermākslas iepazīšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!