Foto: LETA
Koncertzālē "Lielais dzintars" 20. maijā plkst. 19.00 izskanēs Liepājas Simfoniskā orķestra 135. sezonas noslēguma koncerts, kurā pirmatskaņojumu piedzīvos komponista Jura Karlsona skaņdarbs – Devītais Liepājas koncerts.

Sacerot šo skaņdarbu, komponists iedvesmojies no kāda astronomu atklājuma. "Pirms neilga laika astronomi ar lielā Habla teleskopa palīdzību atklāja tālu planētu, kas ir ļoti līdzīga Zemei. Tā ir tikpat skaista – ar okeānu, atmosfēru, varbūt pat ar dzīvības formām. To nosauca par Gliese 581," stāsta Juris Karlsons. Vien 20 minūšu garais, virtuozais Devītais Liepājas koncerts orķestrim "Gliese 581" stāsta par ekoloģiju – par saudzējošu attieksmi pret mūsu planētas Zeme dabu, par dvēseles ekoloģiju, par saprāta un mīlestības nozīmi, par mūsu visu nākotni. Komponists to radījis kā brīdinājumu, kā apliecinājumu. Skaņdarba nosaukums atvasināts no jaunatklātās planētas Gliese 581 nosaukuma, savukārt darba intonatīvās uzbūves formula ir kvinta, oktāva, prīma – cipari, kas apzīmē planētu Gliese 581.

Koncerta sākumā skanēs arī Johannesa Brāmsa "Variācijas par Haidna tēmu": "Tēmu, kas tiek variēta, komponists ņēma no opusa, par kura autoru Brāmsa dzīves laikā tika uzskatīts Jozefs Haidns. Tas ir "Svētā Antonija korālis", un tikai daudz vēlāk noskaidrojās, ka autors laikam tomēr nav vis Haidns, bet kāds cits, varbūt Plejēls, varbūt arī nē. (...) Galu galā nav tik svarīgi, kas ir korāļa autors, svarīgi, ka Brāmsam padevušās lieliskas variācijas, kas apliecina viņa simpātijas pret visu klasisko, skaidro, precīzo un skaisto," tā par šo skaņdarbu savulaik teicis muzikologs Orests Silabriedis.

Koncerta otrajā daļā kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri uz skatuves kāps pianists Vestards Šimkus, lai atskaņotu Brāmsa Pirmo klavierkoncertu – ļoti nopietnu, savā skanējumā episku un saturiski piepildītu skaņdarbu. Komponists to radījis, būdams vēl ļoti jauns un neskopodamies ne ar vērienu, ne ar klavieru faktūras sarežģītākajiem paņēmieniem. Līdz ar to jauneklīgā un vētraini romantiskā aizrautība šeit vispilnīgāk apvienojas ar klasicistiski konceptuālu satura dziļumu. Šis klavierkoncerts ir īsts izaicinājums ne vien jebkuram pianistam, bet arī orķestrim, kam jāatrod pareizais līdzsvars starp liriku, kaisli un struktūru.

Foto: Linda Brīnums

"Pirmkārt šī ir vēsturiska sezona, es pat neteiktu – jauna lapaspuse orķestra vēsturē, bet jauna grāmata. Pirmo reizi orķestrim ir sava koncertzāle – savas mājas," Liepājas Simfoniskā orķestra 135. koncertsezonu vērtē orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Atvars Lakstīgala, "Man personīgi bija liels izaicinājums veidot un vadīt visus koncertus. Ar rezultātu esmu gandarīts, bet ar to vien nepietiek, nekas neapstājas – prasības pret mums ir tikai augušas, koncertzāles sakarā mums pievērš arvien lielāku uzmanību, un turpmāk no mums sagaida vēl vairāk. Jebkurā gadījumā šis ir bijis liels izaicinājums orķestrim – jauna zāle, jauns skanējums, daudzie pirmatskaņoumi. Esam darījuši maksimāli labāko, mums ir bijusi ļoti veiksmīga sezona," rezumē diriģents.

LSO koncertsezonas noslēgumam sekos festivāls "Liepājas vasara", kas ar deviņiem dažādiem koncertiem Liepājā norisināsies no 1. jūlija līdz 26. augustam.

Biļetes uz Liepājas Simfoniskā orķestra koncertiem pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!